Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzsver, ka 16. marta pasākumi Rīgā liegti, ņemot vērā drošības apdraudējumu. «Ir iespējama konfrontācija, ir iespējami draudi drošībai. Dome nevar uzņemties atbildību un drošību pilnvērtīgi nodrošināt,» LNT raidījumam 900 sekundes teica N. Ušakovs.
Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūreniece (Vienotība) norāda, ka leģionāru atceres dienā riski nav lielāki kā citus gadus un to aizliegšana ir politisks lēmums.
Aizliegumus rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņems biedrība Daugavas vanagi Latvijā, Limbažu nodaļa, biedrības Pilsoņu un nepilsoņu savienība, Latvijas Antifašistiskā komiteja, Simtgadnieku kustība un privātpersona Pjotrs Gruca.
«Arī šogad visiem pieteicējiem ir tiesības vērsties tiesā, un, ja tā lems citādi, tad mēs attiecīgi arī rīkosimies. Rīgas domes izpilddirektora pozīcija ir, ņemot vērā drošības apsvērumus, pasākumi konfrontējošām pusēm nav pareizi. Drošības ziņojumi rādīja uz tiem pašiem konfrontācijas riskiem, kas pastāvēja citus gadus. Mēs skatāmies reāli uz lietām, saprotot, ka ir iespējama konfrontācija. Tiesiskā valstī ir tiesības jebkuru lēmumu pārsūdzēt,» norādīja Rīgas vadītājs.
Paredzams, ka pasākumu pieteicēji, tāpat kā iepriekšējos gados, vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, lai lēmumu pārsūdzētu. Tiesai tie jāpagūst izskatīt līdz 16. martam.
Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve nolēmis aizliegt rīkot visus 16. martā pieteiktos pasākumus. Šāds lēmums pieņemts pēc Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Savukārt L. Mūrniece norāda, ka atbildīgo drošības dienestu rīcībā, tāpat kā citus gadus, ir informācija par iespējamiem riskiem un provokācijām saistībā ar 16. martu, taču šāda informācija ir katru gadu un tas nav iemesls aizliegt pasākumus. Valsts policija un citi dienesti jebkurā gadījumā strādās pastiprinātā režīmā un būs gatavi nodrošināt sabiedrisko kārtību pasākumu norises vietās, taču līdz ar pašvaldības aizliegumu kārtība būs jānodrošina nesankcionētu pasākumu laikā.
«Es esmu pārliecināta, ka tas ir politisks lēmums [neatļaut pasākumu norisi], jo pēc tiesas sprieduma pagājušajā gadā redzams, ka aizliegt atsevišķus pasākumus nav pareizi. Mūsu rīcībā esošā informācija ir tieši tāda pati kā citus gadus, kas, protams, rada riskus, bet ne tik lielus, lai policija ar to netiktu galā,» komentē iekšlietu ministre. Uz jautājumu, vai arī šogad ir kādi melnie saraksti, fiksējot personas, kas pirms 16. marta nedrīkst iebraukt Latvijā, ministre atbildēja, ka tā ir klasificēta informācija, kuru izpaust nevar.
Tikmēr kāda Neatkarīgās lasītāja rosina Rīgas domi līdzīgi rīkoties arī attiecībā uz Uzvaras dienas svinībām 9. maijā un tās aizliegt. «Tas būs godīgi gan pret latviešiem, gan krieviem, jo tagad rodas pārliecība, ka 16. marta gājienu un citus pasākumus aizliedz politisku iemeslu dēļ,» stāsta lasītāja.