Rīgas pašvaldība attīstīs sociālo darbu ar bezpajumtniekiem

© Dmitrijs Suļžics/MN

Lai palīdzētu bezpajumtniekiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedriskajā dzīvē, Rīgas pašvaldība plāno reorganizēt galvaspilsētas patversmes, tajās attīstot sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, kā arī iespēju robežās turpināt projektu par mājokļa nodrošināšanu šiem iedzīvotājiem. Par šādām iecerēm trešdien, 15. novembrī, izbraukuma sēdē Rīgas patversmes Dienas centrā Katoļu ielā 57 diskutēja Sociālo jautājumu komitejas deputāti.

Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams gan mainīt sabiedrības attieksmi pret bezpajumtniekiem, gan ievērojami uzlabot individuālu sociālo darbu ar šo iedzīvotāju grupu.

“Šodien, izskatot jautājumus, kas saistīti ar bezpajumtniecības problēmām, bija svarīgi saprast, kā pašvaldībai risināt ne tikai standarta jautājumus, bet izmantot arī inovatīvas, jaunas pieejas. Nākamā gada budžetā tiem ir plānoti kopumā 1,8 miljoni eiro, kas ietvers gan standarta risinājumus, proti, patversmes darbu u.tml., arī pakalpojuma cenas pieaugumu, gan pilnīgi jaunu risinājumu “Mājoklis vispirms”, kam paredzēts finansējums 386 000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka personām tiek piešķirts mājoklis, lai tās var atgriezties “normālā” dzīvē. Bieži vien var teikt, ka bezpajumtnieki pārējai sabiedrībai ir sociāli “miruši” un viņus uztveram tad, kad tie ar savu klātbūtni mūs aizkaitina. Pašvaldības jautājumu lokā noteikti ir šīs situācijas izmainīšana,” saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

2021. gadā Labklājības departaments veica bezpajumtniecības problēmas izpēti, kuras laikā veiktas astoņas dzīvesstāsta intervijas ar mērķi iegūt padziļinātu bezpajumtnieku profilu un noteikt dzīves kritiskos notikumus, izmantojot naratīva pieeju. Pētījuma laikā konstatēts, ka tipisks Rīgas bezpajumtnieks uzaudzis nepilnā ģimenē, viņam ir vājas komunikācijas prasmes, ir arodizglītība un “normālas” darba prasmes, bijusi pastāvīgas dzīvesvietas un ģimenes dzīves pieredze, ir mērenas atkarības, ielaistas slimības, garīga rakstura traucējumi. Tomēr bezpajumtniekam bieži ir vēlme atgriezties normālā dzīvē.

Lai attīstītu sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, iecerēts reorganizēt Rīgas patversmi, papildinot štatus ar vairākiem sociālā darba speciālistiem. Ar šīm izmaiņām plānots strukturēt sniegto atbalstu atbilstoši mērķa grupas vajadzībām un motivācijai, tajā skaitā, attīstot preventīvo darbu un sociālā darba pēctecību, kā arī paplašinot sociālo darbu ar klientiem, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotos apstākļos: uz ielas, dārza būdās, šķūnīšos, pamestās ēkās vai citās vietās, būtiski mazinot aprūpes daļu.

Viena no pieejām bezpajumtniecības problēmas risināšanai ir klienta virzība cauri vairākām pakāpēm (“kāpņu sistēma”), līdz viņi ir gatavi dzīvot pastāvīgā mājoklī, sniedzot elastīgi un individuālu atbalsts tik ilgi, cik nepieciešams. Saistībā ar to komiteja arī izvērtēja nesen realizētā pilotprojekta “Mājoklis vispirms” rezultātus, kura laikā pašvaldība izīrēja bezpajumtniekiem 25 dzīvokļus. Tika secināts, ka rezultāti ir labi - 21 persona turpina dzīvot šajos dzīvokļos, 19 dzīvokļus to īpašnieki piekrituši izīrēt arī turpmāk, bet nu jau bijušajiem bezpajumtniekiem uzlabojušies dzīves apstākļi un sākusies atgriešanās sabiedriskajā dzīvē, tāpēc programmu būtu nepieciešams turpināt atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais