Martins Gauss informē par jaunajiem "airBaltic" galamērķiem

© Kaspars Krafts/f64

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" savos regulārajos reisos pērn pārvadāja ap 4,5 miljoniem pasažieru, intervijā aģentūrai LETA pavēstīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss. Savukārt šogad tiek prognozēti vairāk nekā pieci miljoni pasažieru, kas nozīmē, ka šogad aviokompānija pārsniegs 2019.gada rādītājus, kas bija pēdējais darbības gads pirms pandēmijas.

Kuri pērn bija populārākie maršruti, un vai ir maršruti, kas neattaisnoja uz tiem liktās cerības?

Katram maršrutam ir savs biznesa plāns, kas balstās uz mūsu izmaksām, prognozēm, cik daudz pasažieru lidotu šajā maršrutā, aplēsēm par biļešu cenu līmeni utt. Balstoties uz visiem parametriem, mēs arī pieņemam lēmumu par maršruta atklāšanu vai neatklāšanu. Ja maršruts noteiktā laikā nesasniedz vēlamos rentabilitātes rādītājus, lidojumus tajā pārtraucam. Tas gan nenotiek bieži. Vairumā gadījumu, ja mēs atveram maršrutu, tas darbojas ilgtermiņā.

Visvairāk lidojumu mēs veicam uz lielajiem Eiropas transporta mezgliem, kāda ir, piemēram, Amsterdama. Taču mums ir arī tā saucamie atpūtas ceļojumu maršruti, kāda ziemas periodā ir, piemēram, Tenerife vai Grankanārija. Atpūtas ceļojumu maršrutu popularitāte mainās atkarībā no sezonalitātes, bet visu gadu populārākais maršruts ir Amsterdama, kā arī es varu minēt Barselonu, Dubaiju un Londonu.

Kopumā mums šodien ir vairāk nekā 100 maršruti. Tostarp ir arī tā saucamie mazie maršruti, kuru galvenais uzdevums ir nogādāt pasažierus līdz Rīgas lidostai. Piemēram, tāds ir maršruts uz Palangu. Šis maršruts nav ar lielu pasažieru skaitu, bet tas mums ir nozīmīgs kopējā maršrutu tīkla kontekstā.

Vai nākamajā vasaras lidojumu sezonā būs jauni galamērķi?

Mēs jau esam paziņojuši par 13 jauniem galamērķiem, tostarp septiņiem no Rīgas. Īpaši ir jāpiemin Balkānu reģions. Labi pieprasīti ir lidojumi uz Horvātiju. Pagājušajā gadā mēs devāmies uz Melnkalni, kas uzreiz kļuva ļoti populāra. Tagad mēs lidosim uz Albāniju.

Papildus tam mēs palielinām lidojumu biežumu. Mēs tikko paziņojām par koda koplietošanas jeb "codeshare" lidojumiem ar Šveices aviokompāniju "Swiss" no Cīrihes. Interesanti bija tas, ka pirmā pārdotā bija biļete no Rīgas uz Keiptaunu caur Cīrihi. Ar to mēs ļoti atšķiramies no citiem operatoriem Baltijā, kas piedāvā tikai lidojumus no punkta līdz punktam. Mēs nodrošinām savienojumus. Piemēram, jūs varat nopirkt biļeti no Rīgas uz Sidneju tikai ar vienu pieturu Dubaijā. Manuprāt, tas arī izskaidro, kāpēc "airBaltic" spēj augt, jo mēs nodrošinām savienojamību ar Baltijas valstīm, nevis tikai lidojumus uz Rīgu.

Cilvēki vienmēr jautā, vai tas nekaitē Latvijas ekonomikai? Nē, jo "airBaltic" ir Latvijas uzņēmums, visi mūsu aktīvi ir Latvijā, visas mūsu darbavietas ir šeit, un mēs ģenerējam ienākumus ārpus Latvijas. Pērn aptuveni pusmiljards eiro tika gūts ārpus Latvijas. Tā ir ļoti ievērojama summa, un tādēļ mēs ar atrāvienu esam lielākais Latvijas pakalpojumu eksporta uzņēmums.

Latvijā

Šā gada 27. novembrī pulksten 06.13 Rīgā, Kr. Valdemāra un Bruņinieku ielu krustojumā gaiši pelēka transportlīdzekļa “Opel” vadītājs, braucot pa Kr. Valdemāra ielu no Rīgas centra puses Sarkandaugavas virzienā, šķērsojot Bruņinieku ielu, uzbrauca gājējai – sievietei, kura guva miesas bojājumus.

Svarīgākais