Sākts 210 miljonus eiro vērtais Rīgas ielu uzturēšanas konkurss

© Ģirts Ozoliņš/MN

Sākta 210 miljonus eiro vērtā Rīgas ielu ikdienas uzturēšanas konkursa procedūra, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā

Šajā nedēļā Rīgas pašvaldība izsludinājusi piegādātāju apspriedi pirms atklātā konkursa "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā" izsludināšanas.

Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem, kā arī pašvaldībai saņemt priekšlikumus Iepirkuma dokumentācijas pilnveidei.

Apspriede norisināsies līdz šī gada 20.februārim. Pēc tām pašvaldība apkopos saņemtos priekšlikumus un tad izsludinās vērienīgo iepirkumu par transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam.

Plānots, ka iepirkuma pretendenti piedāvājumus varēs iesnigt 35 dienas.

Iepirkums sadalīts četrās daļās - transporta būvju uzturēšana Daugavas kreisajā krastā, transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā - Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā, transporta būvju uzturēšana Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu uzturēšana.

Iepirkuma rezultātā par katru daļu tiks slēgts atsevišķs iepirkuma līgums, tādējādi līgumslēgšanas tiesības katrā daļā piešķirot pretendentam, kas atbilst kvalifikācijas prasībām un ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu noteiks, ņemot vērā zemāko vērtēto cenu.

Paredzams, ka maksimālā kopējā līgumcena ir 210 miljoni eiro.

Pašlaik Rīgas ielu uzturēšanu nodrošina divas pilnsabiedrības - "Daugavas labā krasta izturētājs", kuru veido SIA "Eco Baltia vide" SIA "Rīgas tilti", AS "Ceļu pārvalde" un "Daugavas kreisā krasta uzturētājs", kuru veido SIA "Rīgas tilti", AS "Ceļu pārvalde" un SIA "Roadeks".

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.