Rises, plaisas, iegrimušie aku vāki uz galvaspilsētas ceļiem. Vai tas apdraud drošu braukšanu un sabojā mūsu spēkratus? “360TV ZIŅneši” ar diviem ceļa segumu un satiksmes drošības ekspertiem izbrauc Rīgas ielās, lai saprastu, vai 8 gadus ceļš pēc remonta ar risēm un citiem brīnumiem ir normāla parādība?
Brīvības ielā lietainā laikā vairākos tās ceļa posmos autovadītājiem draud ne tikai saskarsme ar neskaidriem veidojumiem, bet arī akvaplanēšana. Pēc ceļa segumu eksperta un RTU profesora Viktora Haritonova teiktā, rises visbiežāk veidojas vasarā, kad asfalts kļūst siltāks un, bremzējot pirms luksofora, tās sāk parādīties arvien izteiktākas.
“Šeit ir bremzēšana, korķi. Tas ir loģiski, ka rises parādās tādā vietā. Vai tas ir konstruktīvs risinājums, ka šeit tika izvēlēts asfaltbetons? Par to var diskutēt. Drīzāk nē, jo viņam jābūt rišu noturīgākam,” stāsta Viktors Haritonovs.
Brīvības ielai ceļa segums tika mainīts pirms nepilniem 8 gadiem, un pēc eksperta domām, tas nemaz nav daudz: “Tas nav garš mūžs. Asfaltbetonam būtu labi jākalpo gadi 12. Un ar atbilstošu uzturēšanu to mūžu var pagarināt līdz 15 gadiem. Rīgai būtu jāpārskata, ko mēs liekam uz ceļiem atbilstoši automobiļu radītajai slodzei.”
Diemžēl, ja būtu jāapbraukā visa Rīga, tādu piemēru atrastos daudz, turklāt vietās, kur salīdzinoši nesen ir veikts ielu remonts. Šāds ceļa segums viennozīmīgi nav drošs braukšanai, uzskata satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis: “Tas ir tiešs apdraudējums - ja vajadzēs pārkārtoties, tad ir ļoti liels risks zaudēt vadāmību. Var sabīties un paraut stūri uz vienu vai otro pusi. Tas ir risks, ka cits satiksmes dalībnieks var tikt iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā. Ziemā var zaudēt stabilitāti un tālāk sekas neprognozējamas.”
Tikmēr pēc ceļa segumu eksperta Viktora Haritonova domām, atbildība šādos gadījumos būtu jāuzņemas visiem, kas būvē ceļus Rīgas pašvaldībā.