Vairāki dzīvnieki uz laiku pametīs Rīgas zoodārzu

© f64.lv, Ketija Keita Krastiņa

Pirms jaunas ekspozīcijas izbūves Rīgas zooloģiskajā dārzā vēl var apmeklēt virkni dzīvnieku, kas uz laiku atradīs mājvietu citviet, informē Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs.

Līdz 28. novembrim vēl iespējams aplūkot Rīga zooloģiskā dārza iemītniekus, kuri mājvietas uz rekonstrukcijas laiku radīs citviet. Pēdējā iespēja šogad ir aplūkot Ungārijas stepju govis, pundurēzeļus, pekarus, jakus, kiangus un Fazanārija iemītniekus.

Drīzumā Rīgas zoodārzā tiks sākta "Masterplan 2035" pirmās daļas "Himalaji" būvniecība, kuras laikā daļa no teritorijas tiks slēgta.

"Gatavojamies pārmaiņām, veidojot mītnes, kuras pietuvinātas savvaļai, radot takas, kuras apmeklētājus aizvedīs īstenā ceļojumā, izstrādājot saturu, kas liks aizrauties elpai," sola zooloģiskajā dārzā.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka "Himalaji" būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība uzticēta SIA "Mark arhitekti", tam atvēlot 306 500 eiro. Informācija par būvniecības iepirkumu IUB pagaidām nav atrodama.

Jau ziņots, ka Rīgas zooloģiskais dārzs savus viesus plāno iepazīstināt ar Himalaju reģiona daudzveidīgo faunu, izveidojot jaunu ekspozīciju attīstības stratēģijā "Masterplan 2035".

Tiek norādīts, ka šis reģions ir ievērojams ar Himalaju kalnu nogāžu subtropu mežiem un Tibetas plato augstkalnu tuksnesi, taču daudzas tur mītošās dzīvnieku sugas ir iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā kā retas, apdraudētas vai izzūdošas.

Rīgas zooloģiskais dārzs sola jaunajā ekspozīcijā nodrošināt kvalitatīvus biotopus dzīvnieku sugām, kurām kritiski nepieciešama aizsardzība.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" reģistrēta 1991. gadā. Uzņēmums pilnībā pieder Rīgas pašvaldībai. Tā pamatkapitāls ir 28 884 363 eiro. Pērn uzņēmums strādājis ar 5,46 miljonu eiro apgrozījumu un 110 000 eiro peļņu.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais