Vērmaņdārza bērnu laukums tiek pie jauna seguma

Vērmanes dārza bērnu laukums ar jauno un moderno segumu – gumijas mulču – tika atklāts 7. septembrī, piedaloties Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam un pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora vietniekam Uldim Petrēvicam.

Pēc aptuveni mēnesi ilgās strādnieku rosības Vērmanes dārzā bērnu laukums ticis pie jauna seguma. Atjaunotajā rotaļlaukumā mizu mulčas segums nomainīts ar jaunu un mūsdienīgu materiālu – smalcinātu gumijas mulču, ko plaši izmanto Eiropas Savienībā. Rupjākie līmētie gabali vizuāli atgādina skaidas, smalkākie – skujas. Segums klāts zemes toņos, mijoties kastaņbrūniem un tumšzaļiem laukumiem.

Pirmajā dienā segumu paguva iemēģināt arī ma-zie laukuma apmeklētāji. Trīsgadīgais Roberts jauno gumijas mulču iepazina ar visām četrām, un viņa mamma Ineta ar uzlaboto laukumu bija patiesi apmierināta: staigājot pa klājumu, bērniem neslīd kājas, un, tā kā mulča ir pietiekami mīksta un elastīga, pakrītot nevar gūt nopietnus savainojumus.

«Salīdzinot ar populāro smilšu segumu bērnu laukumos, gumijas mulča ir daudz drošāka, higiēniskāka un vieglāk kopjama,» skaidro J. Radzevičs. «Smiltīs dažādi klaiņojoši mājdzīvnieki nereti nokārto dabiskās vajadzības, cilvēki nekautrējas izmest izsmēķus,» piebilda pilsētas izpilddirektors. Viņš arī izteicās, ka gaidīs atsauksmes no bērnu vecākiem un, ja tās būs pozitīvas, meklēs finanšu risinājumus, lai šādus uzlabojumus varētu veikt visos Rīgas bērnu spēļu laukumos.

Laukuma kopējā platība ir 420 kvadrātmetru. U. Petrēvics pastāstīja, ka seguma nomaiņa izmaksājusi 15 tūkstošus latu. «Gumijas mulča, protams, ir dārgāka, bet ar iepriekšējo mizu mulčas segumu bija ne mazums problēmu – vienmēr, kad uzlija, veidojās purvs, dubļu vanna. Bērni viegli varēja savainoties ar skabargām,» skaidroja U. Petrēvics. Arī J. Radzevičs uzsvēra, ka jaunais segums ir dārgāks, taču tas ir vienreizējs un ilgtermiņā veiksmīgāks ieguldījums – tas kalpos daudz labāk un drošāk. Dārzu un parku direktora vietnieks prognozēja, ka jaunais segums varētu kalpot vismaz piecus gadus.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.