Rīga atrod naudu nevienam nevajadzīgajiem nelaiķiem
Lai izvairītos no kutelīgām situācijām, kad bezpiederīga nelaiķa līķis ilgstoši tiek glabāts medicīnas iestādē, jo, piemēram, tuvinieki atsakās savu radinieku apbērēt, bet pašvaldības kašķējas, kurai aizgājējs jāapbedī, Rīgas pašvaldība savā budžetā ir izveidojusi programmu Bezpiederīgo mirušo apbedīšana un kremēšana. Šogad tai piešķirti 36 526 lati.
Līdz 1. septembrim bezpiederīgo mirušo apbedīšanai un kremēšanai izlietoti 24 570 latu, transportēšanai – 2571 lats, informē Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa.
Pirms neilga laika televīzija informēja, ka arvien biežāk piederīgie atsakās no savu radinieku apbedīšanas. Valsts un pašvaldības nereti nespēj vienoties, kurai no tām jāapglabā nelaiķis un par kādu naudu tas darāms. Tikmēr daži aizgājēji saldētavās atdusas mēnešiem ilgi. Viens no tādiem, ja netiks kremēts vai apbedīts vēl četrus mēnešus, pēc savas nāves virs zemes būs pavadījis apaļu gadu, jo tuvinieki ir atteikušies apmaksāt apbedīšanas izdevumus.
Šī problēma nav jauna, tā uzvirmo ar apbrīnojamu regularitāti. Jau 2008. gada sākumā Rīgas domē tika izskatīts jautājums par līdzekļu piešķiršanu pašvaldības SIA Rīgas 1. slimnīca Patoloģijas nodaļai, lai atrisinātu bezpiederīgo personu pēcnāves uzglabāšanas problēmas. Nodaļā bija paredzētas vietas 20–25 nelaiķu īslaicīgai (vidēji trīs līdz sešas dienas) uzglabāšanai, taču nevienam nevajadzīgie mirušie tur atradās apmēram mēnesi.
Pašlaik galvaspilsēta paredz, ka 2011. gadā par tās līdzekļiem nāksies apbērēt 245 nelaiķus, kuri atzīti par bezpiederīgajiem. Dz. Āboliņa informē, ka Rīgas domes saistošie noteikumi paredz – pilsētas administratīvajā teritorijā mirušos bezpiederīgos cilvēkus kremē, izņemot gadījumus, ja to aizliedz Ministru kabineta noteikumi. Tad šādus cilvēkus apbedī. Bezpiederīgo apbedīšanai nepieciešami kopumā 8220 latu (105 bezpiederīgie x 78,28 lati) un kapavietu labiekārtošanai – 1415 latu. Savukārt vienas personas kremācijas maksa ir 187,73 lati. Prognozējot, ka nāksies kremēt 140 mirušo, šim mērķim šogad paredzēti 26 260 latu. Viena mirušā cilvēka transportēšanai nepieciešami vidēji 8,82 lati. Tēriņos ietilpst arī 112 latu, kas nepieciešami kremēto cilvēku urnu apbedīšanai, un 510 latu par sludinājumu mirušā atzīšanai par bezpiederīgo ievietošanu laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Līdzekļi – 4000 latu – paredzēti arī nelaiķu transportēšanai uz ekspertīzi SIA Patoloģijas centrs. Šogad nauda atvēlēta, lai uz ekspertīzi transportētu 453 mirušos.
Šādā veidā Rīga atrisinājusi problēmu, ko iesākt ar mirušo, kuram vai nu nevar atrast tuviniekus, vai arī viņi atsakās apbedīt radinieku, jo nav naudas.
Citviet batālijas ap nelaiķiem gan sit augstu vilni. Vēl ne tik sen parādījās informācija, ka Ogres un Ikšķiles pašvaldības nevarēja sadalīt kādu nelaiķi. Viņš nomiris Ikšķilē, dažu metru attālumā no robežas ar Ogri, bet līķi atraduši ogrēnieši. Strīds bijis par to, vai aizgājēju apbedīs atradēji vai tā pašvaldība, kuras teritorijā vīrietis nomiris. Šobrīd sapiktojies ir Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs, kurš grib skaidrību – vai Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikā mēnešiem ilgi glabātais bezpiederīgā līķis tiešām jāapbedī pašvaldībai (tās teritorijā atrodas slimnīca), jo tuvinieki no šā pienākuma atteikušies? Mirušais turklāt neesot bijis stopiņietis.
Pašlaik izskanējis solījums grozīt Ministru kabineta noteikumus: ja mirušās personas piederīgie atsakās apbedīt nelaiķi, tad tas septiņu dienu laikā jādara tai pašvaldībai, kurā mirušais bijis deklarēts, vai tai, kur konstatēts miršanas fakts. Savukārt no mirušā tuviniekiem bezstrīdus regresa kārtībā varēs piedzīt pašvaldības iztērētos līdzekļus. Šis nosacījums attiektos arī uz mantojumu. Tā būtu vismaz kaut kāda izeja no pašreizējās situācijas, jo pagaidām, kā norāda Dz. Āboliņa, «mums nav normatīvā akta, uz kura pamata pašvaldība varētu piespiest tuviniekus apglabāt nelaiķi».