Rīgas dome ķersies klāt prostitūtu klientiem

© Scanpix

Norvēģijas politiķa Rīgā piedzīvotais seksskandāls ir aktivizējis galvaspilsētas domes darbību, lai gan pašvaldībai prostitūcija nebūt nav jāapkaro vienai. Gan Krimināllikums, gan Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi ir pietiekami stingrs likumisks pamats, lai intīmpakalpojumu piedāvāšana nenotiktu tik neslēpti un tik plaši kā pašlaik.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs informē, ka jau šogad pilsētā tiks veikti pasākumi, kuriem vajadzētu mazināt prostitūtu klientu vēlmi pēc šādas izklaides. Viņš uzskata, ka intīmpakalpojumu sniedzēju tramdīšana vēlamo rezultātu varētu arī nedot, toties viņu klienti beidzot varētu izbaudīt visu likuma bardzību. Saskaņā ar jau minētajiem normatīvajiem aktiem sods pienākas gan par bordeļa turēšanu, gan par seksuālo pakalpojumu reklamēšanu internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos (izņemot erotiska rakstura izdevumus), gan par priekameitu apvienošanos grupās un intīmpakalpojumu piedāvāšanu tam neparedzētās vietās.

Noteikumus lasīt ir uzjautrinoši, jo internets un uzziņu portāli mudž no neslēptām intīmpakalpojumu reklāmām, un nekas nemainās.

Jāšaubās arī, vai, dodoties baudīt mīlas priekus par maksu, prostitūtas klients izlasa attiecīgo likumu vai noteikumus. Ja viņš tā darītu, tad uzzinātu, ka atbildība par prostitūciju ierobežojošo noteikumu pārkāpšanu attiecas arī uz viņu. Saņemot seksuālos pakalpojumus vietās, kur noteikumi to aizliedz, klientu var sodīt administratīvi, bet ja šāds pārkāpums pieļauts atkārtoti gada laikā – arī ar kriminālsodu. Tas nozīmē, ka mīlas priesterieni nedrīkst izsaukt pie sevis uz mājām un, ja vien viņa pakalpojumus nepiedāvā savā privātīpašumā, nekādus masāžas salonus vai tamlīdzīgas iestādes seksa meklējumos apciemot nebūtu vēlams. Šādos salonos seksuālus pakalpojumus sniegt, tātad – arī pirkt, nedrīkst.

J. Radzevičs sola nākamnedēļ tikties gan ar policijas, gan nevalstisko organizāciju, gan interneta portālu pārstāvjiem, lai kopīgi vienotos par to, kā situāciju uzlabot. Viņš uzskata, ka videokameru uzstādīšana un policistu klātbūtne pie masāžas vai erotiskās masāžas saloniem būtu lietderīga. «Pie katras tādas iestādes kontrole, protokols un publiskošana,» brīdina

J. Radzevičs. Ir valstis, kur prostitūtu klientu foto publicē laikrakstos, bet Latvijā to neļautu cilvēktiesību aizstāvji. J. Radzevičs saka – ar publiskošanu domājis tiesāšanos. Ja intīmpakalpojumu pircējs izdomātu pārsūdzēt administratīvo sodu, viņam jāiet uz tiesu un jāatklāj sava identitāte un pārkāpums.

Pilsētas izpilddirektors apsver iespēju anulēt licences tām taksometru firmām, kuru vadītāji auto salonā piedāvā reklāmas materiālus par seksuālām izklaidēm Rīgā. Tā kā licences izsniedz pašvaldība, tai ir iespējams kontrolēt un atklāt šādus pārkāpumus, uzskata J. Radzevičs.

***

Viedokļi

Vai zināt, ka likums nosaka sodīt arī prostitūtu klientus?

Alberts TRUŠINSKISSELECKIS (28), būvnieks:

– Jā, zinu, ka var piespriest

1000 latu naudas sodu. Pirms pāris gadiem, lai ierobežotu prostitūciju, pieņēma likumu, ka var sodīt ne tikai pakalpojumu sniedzēju, bet arī klientu. Bija dzirdēts arī kaut kas par ierobežojumiem attiecībā uz īpašumiem – kur un kā drīkst, bet sīkāk nezinu.

Ainārs VEINBERGS (22), pārdevējs:

– Liekas, ka sodu var piespriest, sākot ar administratīvo, beidzot ar sēdēšanu cietumā. Kur ir atļauts un kur ne – nu, zem Akmens tilta gluži nedrīkst, bet savās mājās jau katrs var darīt, ko grib.

Zinta ĶIREJA (32), auklīte:

– Esmu kaut ko pavirši dzirdējusi, ka sodīt var, bet nekādu sevišķu uzmanību neesmu tam pievērsusi.

Olga FEDJUHINA (24), studente:

– Piekrītu, ka loģiskāk ir sodīt klientus, nevis prostitūtas, jo, ja nebūs pieprasījuma, nebūs arī piedāvājuma. Kaut kad dzirdēju, ka varēs sodīt arī klientus, bet, vai likums ir pieņemts vai ne, to nezinu.

Uldis OZOLIŅŠ (33), uzņēmējs:

– Pirms kāda laika dzirdēju pa televizoru – sodu var piespriest, bet nezinu, cik un kādu.

Jānis KUKULIS (26), gaismotājs:

– Jā, sods pienākas. Nevaru iedomāties, cik liels tas varētu būt. Esmu lasījis, ka masāžas salonos nedrīkst izmantot prostitūtu pakalpojumus, bet daudz kur to neievēro. Vispār domāju, ka nekur legāli nav atļauts nodarboties ar prostitūciju.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.