Caur Melngalvju namu uz Rīgas Mākslas telpu

© F64 Photo Agency

Ar vienotu ieejas biļeti par četriem latiem Melngalvju nama apmeklētāji turpmāk varēs apskatīt gan nama vēsturiskos kabinetus, sudraba kolekciju un svētku zāles, gan Rīgas Mākslas telpas izstādes. Ar šādu inovāciju plāno popularizēt Mākslas telpu un piesaistīt vairāk tūristu.

Pilsētas izstāžu zāles un Melngalvju nama pazemes savienojumu vakar atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, viņš arī iepazinās ar paveikto – Melngalvju namā veikta jaunu ārdurvju projektēšana un izbūve un veco durvju nomaiņa. Tāpat veikti hidroizolācijas un bruģa remonta darbi, uzstādīta papildu ventilācija, nosiltināts jumts, nomainīta hidroizolācija un dakstiņi, kā arī iekšējie apdares un krāsošanas darbi.

SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs norādīja, ka lielākā problēma esot tā, ka tūristus nav, kur vest. Ārzemju viesu skaits, kas šogad apmeklējis Melngalvju namu, pat palielinājies par 20%, un ar to problēmu neesot. «Turpmāk mēs piedāvāsim kopējo ekskursiju plānu. Būs iespējams apskatīt vienu sadaļu un pāriet uz otru, nedzenot tūristus ārā. Ja viena liela vācu tūristu grupa reiz ir nogājusi lejā, būtu grēks viņus laist prom, neparādot visu, kas mums ir,» sprieda K. Kavacs

Nākotnes iecere, domājot par tūrisma attīstību un ārzemju viesu piesaisti, ir izveidot apakšzemes savienojumu arī ar Rātsnama pasāžu, kur tūristi var iegādāties dažādus suvenīrus. «Melngalvju nams ir tikai viens posms. Vēl šogad mēs plānojam Rīgas namu pamatkapitālā ieguldīt rātsnamu, pilnā apjomā uzticot visu apsaimniekošanu un pārvaldību,» atklāja A. Ameriks.

Pazemes savienojuma projektēšana un izveide izmaksājusi 7300 latu un ilgusi trīs mēnešus, savukārt 2011. gadā Melngalvju nama remontdarbos iztērēs 134 tūkstošus latu. Darbus plāno turpināt arī 2012. gadā un ieguldīt vēl līdz pat 200 tūkstošiem latu.

Līdz šā gada 1. oktobrim Melngalvju namā viesojās vairāk nekā 51 tūkstotis apmeklētāju, bet Rīgas Mākslas telpā gandrīz piecas reizes mazāk – tikai 11 tūkstoši. Līdz ar jauno pazemes savienojumu plānots ievērojams apmeklētāju skaita palielinājums.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.