Izdos Rīgas Zoodārza 100 gadu jubilejai veltītas pastmarkas un aploksni

© publicitātes foto

Par godu Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 100 gadu jubilejai, Latvijas Pasts izdevis speciālu pastmarku sēriju, kurā iekļautas trīs dažādu nominālvērtību pastmarkas.

Jauno pastmarku prezentācijas un pirmās dienas zīmogošanas pasākumi paredzēti sestdien, 14.aprīlī, Rīgas Zooloģiskajā dārzā. No plkst.10 līdz plkst.18, savukārt pastmarku prezentācijas pasākums paredzēts plkst.11.

Pastmarku sērijas dizaina autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, un tajā attēlotie Zooloģiskā dārza iemītnieki simtgades periodā ir bijuši nozīmīgi dārza darbības un attīstības simboli.

Atrodot un speciālā maršruta lapā atzīmējot piecas vēsturiskas dārza vietas, pirmie 500 apmeklētāji balvā saņems īpašo Rīgas Zooloģiskā dārza simtgadei veltīto pirmās dienas aploksni.

„Pastmarku diena”, ir pirmais Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 100 gadu jubilejai veltītais pasākums. Pati jubileja tiks svinēta 14. oktobrī.

14. aprīlī plkst. 11.00 notiks pastmarku prezentācija. Ir izdota trīs pastmarku sērija „Rīgas Zooloģiskajam dārzam 100”. Pastmarkās attēloti dzīvnieki, kuri simtgades periodā ir bijuši nozīmīgi simboli Zooloģiskā dārza darbības atspoguļošanā – lauva, kiangs un Eiropas kokvarde. Par šiem dzīvniekiem vairāk varēs uzzināt pastmarku prezentācijas laikā.

Pastmarkā ar 0,35 Ls nominālvērtību attēlots lauva. Lauvas bedre bija viena no pirmajām dzīvnieku mītnēm arī 1912.gadā dibinātajā Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Tagadējo Lauvu māju uzbūvēja 1938.gadā par Rīgas pilsētas līdzekļiem, šo zvēru uzskatot par Rīgas simbolu. Zelta lauvas, kas tur vairogu, attēlotas arī Rīgas pilsētas ģerbonī, kurš tagadējā izskatā apstiprināts 1925.gadā.

Uz pastmarkas ar 0,55 Ls nominālvērtību atspoguļoti kiangi. Rīgas Zooloģiskā dārza kolekcijā tie no 1957.gada līdz pat 1980.gadam bija vienīgie savas sugas pārstāvji zoodārzos ārpus Ķīnas. Līdz šim Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzimis vairāk nekā 100 kiangu kumeļu. Tagad zoodārza kiangu grupa mīt ārpilsētas bāzē Cīruļi.

Trešajā pastmarkā ar 0,60 Ls nominālvērtību, redzama Eiropas kokvarde. Tās iekļaušana pastmarku sērijā ir saistīta ar 1988.gadā Rīgas Zooloģiskā dārza speciālistu uzsākto Eiropas praksē unikālo šīs tolaik Latvijā izzudušās abinieku sugas atkalatjaunošanas projektu. Projekta rezultāts ir veselīga kokvaržu savvaļas populācija Kurzemē.

Ideja par nepieciešamību veidot Zooloģisko dārzu Rīgā apspriesta jau 19.gs. beigās. Par Rīgas Zooloģiskā dārza dzimšanas dienu kļuva 1912.gada 14.oktobris. Tolaik zoodārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem. Zooloģiskā dārza plānu izveidoja slavenais ainavu arhitekts Georgs Kūfalts, un tā ēkas projektēja arhitekts Hermanis Zeiberlihs.

Lai veicinātu filatēlistu kustību, 14. aprīlī visiem interesentiem, kuri būs iegādājušies kādu no pastmarkām „Rīgas Zooloģiskajam dārzam 100”, būs lētākas ieejas biļešu cenas. Uzrādot zoodārza kasēs iegādātās pastmarkas, ieejas biļešu pamatcenai tiks piemērota 50% atlaide (pieaugušajiem biļete maksās Ls 2,00, bērniem (4-18 gadi) Ls 1,50).

Rīgas Zoodārzs ziņo, ka pēc ziemošanas pagrabā jau pamodušies visi Latvijas abinieku un rāpuļu ekspozīcijas iemītnieki. Šī ekspozīcija (arī Akvārija zāle) iekārtota kādreizējā restorāna telpās, savukārt abinieku un rāpuļu ziemošanai ļoti piemērots izrādījies vecais restorāna vīna pagrabs.

Pilnībā pabeigta ziemā iesāktā mītņu rekonstrukcija Latvijas pūču ekspozīcijā, kurā aplūkojami septiņu sugu naktsputni.

Surikatu mazuļi jau gaida, kad varēs iziet saulītē āra ekspozīcijā, Flamingu mājā no ligzdas izkāpis karošknābju cālis un Tropu mājā draiskoties nerimst melnais lemurēns. Turpretī pasaulē mazāko pērtiķīšu pundurkalitriksu un naktspērtiķu pēcnācēji vēl ieķērušies vecāku kažokā un tikai retumis iedrošinās spert kādu patstāvīgu soli.

Pēdējo nedēļu laikā krietni pieaudzis zoodārza iemītnieku pulks – aploka plašumus apgūst divi pasaulē lielāko „aunu” takinu mazuļi un barā iejūtas mazie pekarēni. Savukārt tieši Zaļajā ceturtdienā pasaulē ieradās jauks un sprigans Japānas makaku mazulītis.

Līdz sešiem pieaudzis arī no piekrastes uz zoodārzu atvesto pelēko roņu mazuļu skaits. Laime vien tā, ka pāris ronēni reņģes no bļodas vai baseina jau ēd paši.

Svarīgākais