No "Rīgas Namiem" aizplūduši visi uzņēmuma brīvie līdzekļi

"Rīgas namu" vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus pašvaldības uzņēmuma "Rīgas nami" brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu, šovakar ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Bijuši trīs aizdevuma līgumi. Divi 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī slēgti ar SIA "Viesis", bet trešais 2011.gada maijā ar SIA "Zeus". Trīsarpus miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus "Zeus" neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa.

"Rīgas namu" divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. "Rīgas namu" kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks (GKR) gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Jau 2010.gada pārskatā ir atrodamas norādes, ka nauda aizgājusi neceļos. 2011.gada pārskatā rakstīts, ka Kavacis ir izņēmis piecus miljonus latu no depozītiem un nolicis uz norēķinu kontiem. No šiem depozītiem "Rīgas nami" 2010.gadā nopelnīja 400 000 latus, un 2009.gadā - 600 000 latus. Tādējādi Kavacis jau ir radījis tiešus zaudējumus. Tālāk lasāms, ka šajos norēķinu kontos naudas nemaz nav. Jo šī nauda ir ceļā - kopsummā par 2 300 000 latiem.

Ameriks visu vainu noveļ uz Kavacu, Rīgas namu revidentiem un domes Īpašuma departamenta juristiem. Vicemērs uzskata, ka likums uzliek viņam pienākumu iepazīties vienīgi ar ierēdņu atzinumiem, nevis ar pašu gada pārskatu, kuru viņš apstiprina.

Kāds "Rīgas namu" darbinieks atklājis, ka pērnā gada uzņēmuma pārskata apstiprināšana iekavējusies, Ameriks dažādu iemeslu dēļ to atlicis. Tā kā uzņēmumā reizē ar gada pārskatu apstiprināja arī gada budžetu, piecus mēnešus uzņēmums strādājis bez apstiprināta budžeta.

Ēku Ernesta Birznieka – Upīša ielā 4 Kavacs bija sarūpējis darījumiem, kuros pats bijis ieinteresēts. Vēl Kavaca saimniekošanas laikā Rīgas domes Īpašuma departamentā pašvaldība namu uz 12 gadiem iznomāja uzņēmumam SIA "Sinerģija". Gadu pēc tam, kad Kavacs iesēdās "Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja amatā, viņš atlaida pašvaldības grāmatvedes un "Rīgas namu" grāmatvedību uzticēja tai pašai SIA "Sinerģija". Slepenos aizdevuma darījumus veikt bija ļoti ērti, jo šā gada aprīlī šai pašā ēkā Birznieka – Upīša 4 kā "Sinerģijas" apakšīrnieki ievācās arī valūtas maiņas firmas "Zeus" īpašnieki Ciska un viņa dēls Valters Tučs, kuri bija nodibinājuši jaunu valūtas maiņas apvienību "Monex TG". Arī par šīm darbībām kapitāla daļu turētājs Ameriks neesot bijis lietas kursā.

Lai atgūtu pašvaldības naudu, Ameriks uzdevis vērsties pret Kavacu un revidentiem, kas no vicemēra esot slēpuši valūtas darījumus. Tiesā nav domes prasības ne pret SIA "Zeus", ne pret tā īpašnieku Cisku, kurš veiksmīgi saimnieko jaunajā valūtas firmā. Nav lauzts arī līgums ar SIA "Sinerģija" un šī firma turpina apsaimniekot "Rīgas namu" grāmatvedību.

Rīgas domes priekšsēdētājam (SC) Nilam Ušakovam pretenziju pret Amerika darbu nav.

Jau ziņots, ka 11.septembrī no amata tika atstādināta SIA "Rīgas nami" valdi - tās priekšsēdētājs Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks -, jo uzņēmumā veikti augsta riska finanšu darījumi ar brīvajiem līdzekļiem kopumā 1,2 miljonu apmērā.

Kavacu 2.oktobrī aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizturēja policija, taču viņš atbrīvots pret 15 000 latu drošības naudu. Pret viņu sākts kriminālprocess par pilnvaru pārsniegšanu, iesaistoties augsta riska finanšu darījumos, kas "Rīgas namiem" nodarījis vairāk nekā 1,2 miljonu latu lielus zaudējumus.

Vienā kriminālprocesā ar Kavacu tika aizturēts arī "Zeus" valdes loceklis Ivars Ciska, kuram tiesa apcietinājumu nepiemēroja. Viņš tiek turēts aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā.

Par šiem pārkāpumiem Kavacs šā gada septembrī tika atstādināts no amata "Rīgas namos" un izslēgts arī no Rīgas vicemēra Amerika dibinātās partijas "Gods kalpot Rīgai".

Latvijā

Speciālos avio līgumreisus valsts amatpersonas varēs izmantot gan ārkārtas situācijās vai izņēmuma stāvoklī, gan gadījumos, kad regulārie komercreisi ir jāgaida ilgāk par 12 stundām pirms vai pēc apmeklējamā pasākuma, paredz Valsts kancelejas (VK) izstrādātie grozījumi regulējumā par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Svarīgākais