11.novembra krastmalā atkal notiks "Jaunā viļņa" diskotēka; slēgs satiksmi

Festivāla "Jaunais vilnis" nakts diskotēkas dēļ no rītdienas, 25.jūlija, plkst.19 līdz sestdienas, 25.jūlija, plkst.16 tiks slēgta satiksme 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Sakarā ar nakts diskotēkas rīkošanu no 25.jūlija plkst.21.00 līdz 27.jūlijam plkst. 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Satiksme būs slēgta arī Poļu gātes posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai un Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai, kā arī Muitas ielas posmā no Citadeles ielas līdz Eksporta ielai.

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi 11.novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 25.jūlija plkst. 20.00.

No 25.jūlija plkst. 20.00 līdz 27.jūlijam plkst. 16.00 tiks organizēta divvirzienu satiksme Pils ielas posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam, Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Herdera laukumam un Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai.

No 26.jūlija plkst. 17.00 līdz 27.jūlijam plkst. 5.00 gājējiem tiks slēgta 11.novembra krastmala posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, izņemot apmeklētājus ar speciālām caurlaidēm un ieejas biļetēm. Šajā laikā gājēju pārvietošanās notiks 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā, nodrošinot gājēju kustību 3,5 metru platā joslā no trotuāra apmales Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Triangula bastionam.

No 25.jūlija plkst. 21.00 tiks izvietotas norobežojošās barjeras pasākuma norises vietā.

No 26.jūlija plkst. 17.00 līdz 27.jūlijam plkst. 5.00 tiks slēgta ūdens transportlīdzekļu satiksme Daugavas akvatorija labajā pusē starp Akmens un Vanšu tiltiem. Izņēmums būs kuģi "Jelgava" un "Horizonts", kuru piestātne Nr. 2 atrodas slēgtajā akvatorijā, kā arī kuģi "Vecrīga" un "Misisipi", kuru piestātne Nr. 14 arī atrodas slēgtajā akvatorijā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.