Rīgas pludmales joprojām ir vienas no netīrākajām Latvijas piekrastē

Kampaņas "Mana jūra" dalībnieki, apsekojot Baltijas jūras Latvijas piekrasti, secinājuši, ka Rīgas pludmales joprojām ir vienas no netīrākajām Latvijas piekrastē.

 

Rīgas pludmalēs Vecāķos, Daugavgrīvā un Vakarbuļļos atrastais atkritumu daudzums tās ievieto Latvijas 500 kilometru garās piekrastes netīrāko vietu saraksta augšgalā, aģentūru LETA informēja "Vides izglītības fonda" pārstāvis Jānis Ulme.

Daugavgrīvā uz 100 piekrastes metriem atrastas 730 atkritumu vienības, Vecāķos uz 100 piekrastes metriem atrastas 334 atkritumu vienības, bet Vakarbuļļos uz 100 piekrastes metriem atrastas 204 atkritumu vienības.

Trijās pārbaudēs Rīgas pludmalēs tika atrastas 1268 atkritumu vienības, kas ir vairāk nekā visā Ventspils vai Liepājas piekrastē kopā. Rīdzinieki, riskējot atpūsties galvaspilsētas pludmalēs, ir spiesti peldēties gan plastmasas atkritumos, gan akmeņoglēs, kas bagātīgi klāj pludmaļu smiltis, pauda Ulme.

Tādējādi visas trīs Rīgas pludmales ir godam nopelnījušas "Atkritumu haizivs" mītnesvietas statusu, kas šogad tiek piešķirts pludmalēm, kurās "Mana jūra" atrod vairāk nekā 200 atkritumu vienības. Bez Rīgas šādas vietas 400 piekrastes kilometros bija atrastas tikai četras - Pāvilosta, Kolka, Roja un Lapmežciems.

Vidējais atkritumu vienību skaits Rīgas pludmalēs ir 422 vienības uz 100 piekrastes metriem, kas gandrīz trīs reizes pārsniedz visā Latvijas piekrastē posmā Nida-Rīga vidēji atrasto atkritumu daudzumu, kas bija 157 vienības uz 100 metriem. Līdz šim veiktajos ceļa posmos Liepājas piekrastē atrastais atkritumu daudzums ir 139 vienības 100 metros, Ventspils piekrastē - 116 vienības un Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē - 157 vienības 100 metros.

Kampaņa "Mana jūra" sākās 8.jūlijā, un tās laikā katru dienu norisinās gan jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējums piekrastē, gan citas aktivitātes ar mērķi popularizēt Baltijas jūras piekrastes unikālo daudzveidību un vērtības un pievērst sabiedrības uzmanību jūras piesārņojošo atkritumu un piekrastes apsaimniekošanas problemātikai.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.