Svinīgi atklās jaunizveidoto rotaļu laukumu Kr.Barona ielā

© Twitter

Šodien, 18.jūnijā, plkst.11.00 ar dažādām radošām aktivitātēm bērniem un muzikāliem priekšnesumiem atklās topošā Centra sporta kvartāla (bijušā LU stadiona Krišjāņa Barona ielā 116a, Rīgā) rotaļu laukumu.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Francijas vēstniece Latvijā Odile Supizona (Odile Soupison), Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktora Ineta Rudzīte, SIA "Jūrmalas Mežaparki" valdes locekļi Andris Čuda un Mārtiņš Čuda, Francijas uzņēmuma "Proludic" īpašnieki Denis Le Poupon un Philippe Le Poupon, "LNK Industries" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir 4 hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Tajā ir uzstādītas dažāda veida rotaļu iekārtas un elementi, kas domātas divu vecuma grupu bērniem - pirmsskolas/ sākumskolas bērniem vecumā līdz 7 gadiem un astoņus gadus un vecākiem bērniem.

Centra sporta kvartāla rotaļu laukumu atklāšanas pasākumā dziedās bērnu vokālā grupa "Knīpas un Knauķi", pop grupas "Poppy" un "Karameles", dejos grupas "Mazais andžiņs", un bērnu tautas deju kolektīvs "Kaspīne". Priekšnesumus demonstrēs cirka studija "Jaunība" un jaunais burvju mākslinieks Dante Pecoli. Būs rotaļas kopā ar iemīļotiem pasaku tēliem no radošās apvienības "Pasaku nams". Ziepju burbuļi un pārsteigumi no Garkājiem.

Rotaļu laukuma vizuālajā noformējumā par pamatu ir izmantota Rīgas pilsētas simboli un vēsture. Izmantojot zilas krāsas bruģakmeni un gumijas segumu laukumu vizuāli pārdala Daugava, kurā ir gan sala ar vertikālu rāpšanās elementu - piramīdu, gan pietauvots kuģis. Daugavas vienā krastā ir stilizēta vecpilsēta ar Vecrīgai raksturīgajiem elementiem - Rīgas Doma baznīcas pulksteņa kopija, Vecpilsētas melnais kaķis, torņi un tilti ar pilsētas heraldiskā zīmēm. Šajā rotaļu laukuma daļā sākumskolas un pirmsskolas bērniem būs iespēja gan izskrieties, izvingroties, gan spēlēt dažādas lomu spēles, speciāli tam paredzētos rotaļu elementos. Kā jebkura vecpilsēta arī šī glabās savus noslēpumus, ko mazie pasaules izzinātāji varēs atklāt, meklējot pēc īpašām norādēm.

Līdzās atradīsies laukums pavisam mazākiem bērniem un speciālas šūpoles, kurās vienlaicīgi var šūpoties gan māmiņa, gan viņas mazulis.

Daugavu varēs šķērsot gan pa diviem trošu ceļiem, gan ar kājāmgājēju tiltiņu, nonākot zaļajā Pārdaugavā, kur slejās augsti torņi, un rotaļu atrakcijas vecākiem bērniem, kuru izmantošana rada ne tikai prieku un jautrību, bet veicina arī fizisko attīstību.

Vizuālās upes abus krastus savienos arī īpaša "telefona līnija", ar kuras starpniecību bērni varēs sazināties viens ar otru esot katram savā upes krastā. Papildus tam visam rotaļu laukumā būs izvietoti soliņi vecākiem un Daugavas tecējumu noslēgs bruģī iestrādāta strūklaka, kurā veldzēties karstajās vasaras dienās.

Rotaļu laukuma labiekārtošanas darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA "Jūrmalas mežaparki".

Pārējā Centra sporta kvartāla 4 hektāru lielā teritorijā šobrīd top futbola laukums (64 x 42 metriem ar skrejceļu ap to 280 metru garumā), latviešu basketbola zvaigznes Kristapa Porziņģa basketbola laukums, divi multifunkcionālie laukumi, laukumi pludmales volejbolam, tāllēkšanas sektors, skeitparks un veloparks, laukums ielu vingrošanai, tribīnes, inventāra nomas punkti, tualetes, ģērbtuves. Visā teritorijā uzstādīs video novērošanas sistēmu un jaunu apgaismošanas sistēmu. Sporta kvartālu apsaimniekos Rīgas Centra humanitārā vidusskola.

Stadiona izbūves un teritorijas labiekārtošanas darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic PS "LNK Industries Partnership".

Visa Centra sporta kvartāla atklāšanas svētki plānoti 2.septembrī, sākoties jaunajam mācību gadam.

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais