Rīgas cirku cer vērt vaļā septembrī

© f64

Rīgas cirka ēkas fasādes renovācijas darbi ir pabeigti, līdz ar to septembrī tajā varēs norisināties desmitais laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit", preses konferencē otrdien pauda Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre.

Viņa skaidroja, ka remontdarbu laikā ēkas Merķeļa ielas pusē iedzīti pāļi kopā ar metāla konstrukcijām, kas sniedzas līdz jumta fasādei un nostiprina ēkas sienu.

Pēc Lerhes paustā, līdz ar to gan cirka ēkā, gan arī ārpus tās ir droši uzturēties, taču cirka vadībai vēl jāgaida brīdis, kad jaunās konstrukcijas tiks nodotas ekspluatācijā.

"Ir novērstas steidzamās bīstamības, taču ļoti daudz vēl ir priekšā, lai ēku pielāgotu mūsdienu prasībām. Mēs cirka arēnā decembrī ceram rādīt izrādi "Fauna"," sacīja Kehre.

Taču jau pirms tam no 10.septembra cirka ēkā paredzēta laikmetīgā mākslas festivāla "Survival kit" norise, kurā tiks izmantotas pārējās neremontētās cirka telpas. "Būtiska festivāla sastāvdaļa ir neapdzīvotu ēku izmantošana, un šī gada festivāla tēma aicina runāt par iedzīvotājiem, kas nejūtas piederīgi sociālajām grupām," gaidāmo festivālu aprakstīja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.

Savukārt cirka izrāžu sezonu iecerēts atklāt 5.septembī un 6.septembrī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, kur ar izrādi "Vienkārši kosmoss" viesosies trupa "Gravity and other myths" no Austrālijas.

Tikmēr no oktobra Rīgas cirka telpās regulārās izrādes sākšot pašmāju aktieru trupa "Kvadrifrons". Pirmais trupas un Rīgas cirka vadības veidotais multimediālais projekts būs veltīts cirka ēkas 130 gadu vēsturei, iepazīstinot apmeklētājus ar Rīgas cirka dibinātājiem, kā arī citiem dažādu laiku iemītniekiem un to stāstiem. "Izrāde būs ironiski spokains piedzīvojums skatītājiem līdz šim slēgtajās cirka telpās," gaidāmo izrādi aprakstīja "Kvadrifrona" dramaturgs Evarts Melnalksnis.

Savukārt cirka arēnā pirmā izrāde plānota šī gada decembrī, kad Rīgā ar izrādi "Fauna" viesosies viesmākslinieki no Lielbritānijas.

Vēl rudenī Rīgas cirka apmeklētājiem paredzēts piedāvāt izrādes "Dvēseļu utenis" turpinājums "Sidraba šķidrums", kurā aktieri reflektēs par dabas mijiedarbību ar indivīdiem un to apkārtni. Šīs izrādes plānots uzvest cirka Zirgu stallī, savukārt Ziloņu stallī novembrī paredzēts atklāt pirmo mākslas izstādi.

Tāpat no septembra plānots atklāt otro "Cirka skolas" gadu, kura laikā darba dienu vakaros Merķeļa ielā 4 notiks bērniem paredzētas nodarbības.

Kā ziņots, Kultūras ministrija (KM) no Eiropas fondu līdzekļiem VSIA "Rīgas cirks" rekonstrukcijā līdz 2022.gadam ir gatava investēt aptuveni trīs miljonus eiro, iepriekš pavēstīja ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Vilsones vērtējumā, pozitīvas pārmaiņas cirka attīstībā sākušās pērn pēc cirka vadības nomaiņas un patlaban esot izveidota "spēcīga komanda", kura spēj aktīvi strādāt cirka pārmaiņu virzienā, piedāvājot piecu gadu darba stratēģiju, ko tuvākajā laikā ministrija plāno apstiprināt.

Pērn tika veikta Rīgas cirka ēkas tehniskā ekspertīze. Vērtējot Merķeļa ielā 4 esošās būves tehnisko nolietojumu, SIA "CMB" konstatēja, ka tās pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39% apmērā.

1888.gadā celtajam Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss. Pagājušā gada martā amatā ieceltā cirka direktore Kehre iepriekš pauda cerību, ka Rīgas cirks kļūs par daudzfunkcionālu un laikmetīgu cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru pasākumu norises vietu. Tajā varētu darbosies arī cirka mākslas izglītības un rezidenču programmas.

Lai cirka tehniskā stāvokļa problēmu risinātu, no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ēkas fasādes remontdarbiem tika piešķirti 349 676 eiro, bet konkursa rezultātā remontdarbus par 208 959 eiro veica SIA "Velve". Pagājušajā gadā šis pats uzņēmums par 6600 eiro veica arī ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Tāpat šī gada maijā valdība cirka fasādes konservācijai un nostiprināšanai piešķīra vēl 228 624 eiro.

Rīgas cirka ēka Merķeļa ielā ir vienīgā saglabājusies celtne Baltijas valstīs, kas celta cirka mākslai. To projektējis arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis un tā uzcelta pirms 130 gadiem - 1888.gadā. 1918.gadā ēka pārbūvēta pēdējo reizi.