Covid-19 un ceļošana - ko nepieciešams ņemt vērā?

Plānojot atvaļinājumu šovasar, aizvien vairāk cilvēku apsver iespēju ceļot ar automašīnu. Prāmju operatora DFDS gada sākumā veiktā aptauja liecina, ka gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā izvēlētos automašīnu, nevis vilcienu, autobusu vai lidmašīnu, kā transporta līdzekli.

Latvieši, kuri brauc uz ārzemēm ar auto, piemēram, Vācijas virzienā, tranzītā šķērso gan Lietuvu, gan Poliju. Taču dažkārt ceļotāji pilnībā nenovērtē potenciālos riskus un papildu ceļa izmaksas, kas rodas šķērsojot vairākas valstis.

Vai garie ceļojumi ir bīstami?

Ne tikai Latvijas, bet arī citu Baltijas valstu iedzīvotāji bieži ceļo caur Poliju, lai sasniegtu Eiropas pilsētas, taču tiek aizmirsts, ka garā ceļojuma laikā piedzīvotais nogurums var izraisīt bīstamas situācijas uz ceļiem. Pēc Eiropas Komisijas 2019.gada datiem, Zviedrijā ir salīdzinoši zems bojā gājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju, bet savukārt Polija ir trešajā vietā pēc autoavārijās bojāgājušo skaita uz miljonu iedzīvotāju. Viens no skaidrojumiem varētu būt, ka Zviedrijā tiek ieceļots bieži izmantojot jūras ceļus un tādejādi samazinot stundu skaitu, kas jāpavada pie stūres.

Pēc Centrāleiropas Veselības žurnāla pētījuma datiem, lielākā daļa negadījumu ar bojāgājušajiem, piemēram, uz Polijas ceļiem, notiek svētku laikā un brīvdienās - piektdienās un sestdienās - laikā, kad palielinās pasažieru skaits uz ceļiem. Visvairāk negadījumu Polijā notiek tieši labvēlīgos laika apstākļos, dienasgaismā un uz sausa ceļa. Eksperti uzsver, ka labi laika apstākļi mazina koncentrāciju un liek autovadītājiem neievērot noteikumus uz ceļiem un, pats galvenais, mudina vadītājus pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Tāpat autovadītāji, kas šķērso Poliju, norāda uz salīdzinoši lielo satiksmes plūsmu. Caur Poliju vijas galvenā smagā transportlīdzekļa maģistrāle, kas savieno Eiropas austrumus ar rietumiem, un, lai arī parasti Polijā ceļu remonti tiek veikti salīdzinoši ātri, dažkārt ceļi tiek slēgti. Īpaši tas ir raksturīgs vasarā, kad remontdarbi tiek veikti brīvdienās.

Neskaidrā pandēmijas situācija

Vēl viens svarīgs aspekts, kam ir vērts pievērst uzmanību, ir sarežģītā epidemioloģiskā situācija.

Lietuvā situācija lēnām uzlabojas un no 1.jūnija tiek būtiski mīkstināti Covid-19 ierobežojumi. Pēdējā laikā inficēto skaits arī krītas un 14 dienu kumulatīvais rādītājs nokrities zem 300, līdz ar to situāciju pagaidām var raksturot kā stabilu. Taču tas nenozīmē, ka ceļojot nav jāievēro vairāki noteikumi, joprojām ir jāseko līdzi mainīgajai aktuālākajai informācijai. Piemēram, pašlaik, ja šķērsojat valsti tranzītā, nav jāievēro pašizolācija, taču situācija var ātri mainīties.

Arī Polijā, pēc Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centra datiem, situācija tiek vērtēta kā stabila, bet joprojām pastāv prasības valkāt maskas sabiedriskajās vietās un, lai valstī ieceļotu, nepieciešams uzradīt negatīvu Covid-19 testu 48 stundas pirms ieceļošanas valstī vai arī jāuzrāda pabeigta vakcinācijas cikla sertifikāts.

Drošākas ceļojumu alternatīvas

DFDS pētījums arī liecina, ka pandēmijas laikā cilvēki vēlas ceļot uz tuvākām valstīm un ceļojumā pavadīt ilgāku laiku nekā pirms pandēmijas periodā. Īsie ceļojumi nedēļas nogalēs līdz šim bija galvenā alternatīva ceļojumiem ar automašīnām, taču pandēmijas laikā cilvēki ir gatavi mainīt savus paradumus.

"Arvien vairāk cilvēku atklāj braucienus ar automašīnu - šodien tas ir viens no drošākajiem transportlīdzekļiem tieši tāpēc, ka ir iespēja ierobežot kontaktus. Protams, garie tranzīta braucieni var būt nogurdinoši, tāpēc šeit alternatīvu piedāvā prāmji, kas ļauj no tuvās Lietuvas vai Igaunijas doties uz Zviedriju vai Vāciju ar automašīnu," komentē Vaidas Klumbis, DFDS Baltijas valstu komunikācijas vadītājs.

Prāmji piedāvā iespēju norobežoties no citiem pasažieriem, ko nevar piedāvāt aviokompānijas, autobusi, mikroautobusi, kā arī dod ceļotājiem iespēju doties ārā uz klāja vai pavadīt laiku kajītē. Turklāt, pasažieriem nav jāgaida pārpildītās bagāžas telpās, lai saņemtu savu bagāžu, ierodoties galamērķī.

Pandēmijas laikā ar prāmi ceļot ir drošāk nekā ar citiem transportlīdzekļiem pastāvīgas gaisa cirkulācijas dēļ: svaigs gaiss no ārpuses cirkulē visās kuģa vietās un klājos. Reģistrēšanās un kuģa pamešanas laikā ir arī mazāk kontaktu ar citiem cilvēkiem. Tas ļauj pasažieriem atpūsties, saglabāt nepieciešamo distanci un justies drošāk.

Pēc V. Klumbja teiktā, automašīnu popularitāte atgriež dabas objektus un attālākus lauku rajonus ceļotāju redzeslokā. Negaidīta priekšrocība ir tā, ka prāmji pietauvojas ostās, kas atrodas mazliet tālāk no lielajām pilsētām. Tas ceļotājiem atvieglo nokļūšanu mazāk populāros tūrisma objektos un pilsētās.