Vienojas veicināt kultūrtūrisma attīstību Rīgā

Vakar, 15.februārī, pēc Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) iniciatīvas notika kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes un tūrisma nozares profesionāļu darba tikšanās.

Tūrisma nozares pārstāvji informēja kultūras ministri par Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncerta pieejamības problemātiku. Lai to risinātu, tikšanās dalībieki vienojās par sadarbību īpašu tūrisma produktu veidošanā Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku programmas ietvaros un tradīcijas popularizēšanai kopumā.

Ministre rosināja izvērtēt arī iespējas sadarboties kultūrtūrisma produktu veidošanāRiharda Vāgnera 200. gadu jubilejas gadam 2013.gadā, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem 2014. gadā, kā arī jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas Gaismas pils pievilcības veicināšanu tūristiem.

"Tūrisma nozarē sadarbība ir panākumu atslēga. Esmu gandarīta, ka kultūras un tūrisma nozares pārstāvji ir vienojušies kopīgi attīstīt Rīgas kultūrtūrisma piedāvājumu. Apvienojot kompetences un dažādos redzējumus, mēs attīstīsim izcilus piedāvājumus, lai ar LIVE RĪGA un partneru aktivitātēm tos popularizētu un piesaistītu mūsu pilsētai arvien vairāk viesu," piebilst Vita Jermoloviča, RTAB valdes locekle.

Nākamā kultūras ministres un tūrisma nozares pārstāvju tikšanās tiek plānota maijā. Tajā tiks prezentēti lielākie Dziesmu un deju svētku nedēļas pasākumi, uz kuru bāzes varēs veidot tūrisma pakalpojumu paketes. Līdz tai tūrisma nozares dalībniekiem nepieciešams izstrādāt idejas, kā popularizēt Dziesmu un deju svētku gājienu.

Tikšanās piedalījās pārstāvji no Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB), Tūrisma Attīstības valsts aģentūras (TAVA), nodibinājuma Rīga 2014, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas, kā arī ienākošā tūrisma kompānijām Baltic Travel Group, Via Hansa, Latvia Tours, Meeting Tour un Express Travel.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais