Dzīvokļu īpašumos nesadalītu ēku nav daudz, salīdzinot ar daudzdzīvokļu namiem. Tomēr ēkās, kur nav atsevišķi izdalīti dzīvokļu īpašumi, nekustamā īpašuma nodoklis ir lielāks nekā citās dzīvokļu mājās. Rīgas domes saistošie noteikumi Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī un tika apstrīdēti. Satversmes tiesā vērsās tiesībsargs Juris Jansons.
Dzīvokļa īpašumos nesadalītā daudzdzīvokļu ēkā nodokļu atvieglojumi nepienākas, ja deklarēto personu skaits nenosedz nepieciešamos kvadrātmetrus. Šogad nodokļu atvieglojumi pienākas, ja īpašums nav lielāks par 30 kvadrātmetriem uz personu (2017. gadā - 50 kvadrātmetru). Sanāk, ka dzīvoklī ir jādeklarē arvien vairāk iedzīvotāju, lai saņemtu samazinātu nodokļa likmi, pretējā gadījumā var nākties maksāt daudz vairāk nekā pirms šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā. Tā kā dzīvojamās ēkas izdalīšana atsevišķos dzīvokļu īpašumos ir laikietilpīgs un samērā dārgs process, līdzīpašnieki bieži vien nespēj vienoties.
Ja, piemēram, 50 kvadrātmetru plašā dzīvoklī ir deklarēta viena persona, tad dzīvokļu īpašumos sadalītā mājā ar to pietiek, lai netiktu piemērota paaugstināta nodokļa likme
Kā nevienlīdzīgu attieksmi pret dzīvokļu īpašniekiem varētu vērtēt nodokļa apmēru par vienāda lieluma dzīvokļiem. Dzīvokļu īpašumos sadalītā daudzdzīvokļu mājā par dzīvokli ir jāmaksā daudz mazāks nekustamā īpašuma nodoklis nekā dzīvokļu īpašumos nesadalītā daudzdzīvokļu mājā. Ja, piemēram, 50 kvadrātmetru plašā dzīvoklī ir deklarēta viena persona, tad dzīvokļu īpašumos sadalītā mājā ar to pietiek, lai netiktu piemērota paaugstināta nodokļa likme. Ja dzīvokļu īpašumos nesadalītā mājā tikpat lielā dzīvoklī ir deklarēta viena persona, tad šogad tiek aprēķināta paaugstināta nodokļa likme 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības par liekajiem 20 kvadrātmetriem. Samazinātā likme (0,2-0,6%) tiek attiecināta tikai uz 30 kvadrātmetriem.
Pagājušajā gadā Tiesībsarga birojs saņēmis vairākas rīdzinieku sūdzības un jautājumus par Rīgas domes piemēroto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, tajā skaitā arī par 50 kvadrātmetru piemērošanu uz vienu deklarēto personu daudzdzīvokļu namos, kas nav sadalīti atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros secinājis, ka apstrīdētā norma nepamatoti paredz atšķirīgu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru un aprēķinu personai, kurai pieder dzīvokļa īpašums vai viendzīvokļa māja, un personai, kurai pieder daudzdzīvokļu māja, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos. Tiesībsargs ieteicis Rīgas domei grozīt apstrīdēto normu, lai novērstu neattaisnotu atšķirīgo attieksmi un personas tiesību uz īpašumu ierobežojumu. Rīgas dome atteikusies tiesībsarga norādītajā termiņā novērst konstatētos trūkumus.
Savukārt Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Rīgas dome ir rīkojusies leģitīmi, nosakot tieši tādu nodokļa aprēķināšanas metodiku, kāda noteikta iepriekš minētajos pašvaldības saistošajos noteikumos. Nosakot vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošo telpu platību, Rīgas dome izmantojusi statistikas datus. Tādējādi izraudzītajam nodokļa aprēķināšanas principam ir saprātīgs izskaidrojums. Ja nodokļa maksātājs vēlas, lai viņam piemērotu samazinātās nodokļa likmes, viņam ir vai nu pašam jādeklarē dzīvesvieta attiecīgajā nodokļa objektā, vai arī jāpiedāvā tā dzīvošanai citām personām un jāļauj tām deklarēt tur savu dzīvesvietu. Satversmes tiesa arī norādīja, ka apstrīdētajai normai piemīt regulējoša funkcija - mudināt nodokļa maksātājus deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā vai ļaut deklarēt savu dzīvesvietu nodokļa objektā personām, kuras tur dzīvo. Tātad nodokļa maksātājs var pielāgot savu rīcību tādā veidā, lai viņam tiktu piemērotas samazinātās nodokļa likmes.
Vērtējot apstrīdētās normas ietekmi uz kopīpašuma tiesiskajās attiecībās esošajām personām, Satversmes tiesa atzina, ka kopīpašuma institūts pats par sevi rada tādas sekas, ka viena kopīpašnieka rīcība var noteiktā mērā ietekmēt pārējos kopīpašniekus. Personām, kas ir kopīpašuma tiesiskajās attiecībās, jāapzinās no tā izrietošās tiesiskās sekas.