"Neatkarīgo deputātu frakcija" skaidro, kāpēc atbalstīja Turlā atbrīvošanu no amata

© Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Neskatoties uz jauna mēra ievēlēšanu, domi faktiski vada vecā vadība, kura jau kādu laiku atkāpās no saviem amatiem, tā lēmumu atbalstīt Daiņa Turlā (GKR) atbrīvošanu no mēra amata pamatoja kādreizējo "Saskaņas" deputātu izveidotā "Neatkarīgo deputātu frakcija".

Frakciju pārstāvošais deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda, ka šāda situācija frakcijai nav pieņemama.

"Nākamajā dienā pēc iecelšanas Turlajam tika atņemtas praktiski visas pilnvaras kapitālsabiedrībās un departamentos. Faktiski rīcībā atstāja tikai operatīvu lietvedību, kas ir saistīta, piemēram, ar atvaļinājumu saskaņošanu," pauda Rosļikovs.

Viņš norādīja, ka pilnvaras tika nodotas priekšsēdētāja palīgam Oļegam Burovam (GKR) un, viņaprāt, neapšaubāmi vicemēram ir liela saimnieciska un procesuāla pieredze, "bet tas neattaisno faktu, ka galvenais Rīgas domes saimnieks, Turlais, ir praktiski atstāts tikai reprezentācijas funkcijai".

"Ņemot vērā, ka Turlais absolūti objektīvi nav uzņēmies atbildību par Rīgas ekonomiskajām funkcijām, kā arī var acīmredzami vērot vecās domes valdības ietekmi uz priekšsēdētāju, frakcija nolēma atbalstīt lēmuma projektu par Rīgas domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no ieņemamā amata," skaidroja Rosļikovs.

LETA jau vēstīja, ka Turlais ceturtdien neizturēja uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un "Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no "Saskaņas" izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Turlā palikšanu amatā atbalstīja 28 koalīcijas deputāti un opozīcijas deputāts Imants Keišs (JKP).

Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR) izsludināja sēdes pārtraukumu un sasauca visus frakciju vadītājus uz tikšanos.

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.

Turlais Rīgas domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts 30.maijā un īsi pēc koalīcijas šķelšanās, kad no partijas "Saskaņa" tika izslēgti četri deputāti, opozīcija rosināja neuzticības balsojumu Turlajam, lai pārliecinātos, vai viņš joprojām ir spējīgs nodrošināt sev vairākuma atbalstu.

Rīgas domes valdošās koalīcijas "šūpošanās" sākās pirms vairākiem mēnešiem, kad ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un vicemērs Andris Ameriks (GKR) paziņoja par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Gan Ušakovs, gan Ameriks tika ievēlēti Eiroparlamentā un īsi pēc vēlēšanām "Gods kalpot Rīgai" paziņoja, ka "Saskaņas" mēra kandidātu neatbalstīs. Amatam tika nominēts "Gods kalpot Rīgai" biedrs Turlais, kurš ar vienbalsīgu koalīcijas atbalstu tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju.

Rīgas vicemēra amatā "Saskaņa" piedāvāja ievēlēt domnieku Sandri Bergmani (S), taču četri, nu jau bijušie "Saskaņas" deputāti - Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks - pret to iebilda, kā rezultātā tika no partijas un frakcijas izslēgti. Partijas vadība skaidroja, ka minētie deputāti izslēgti "par rupjiem pārkāpumiem".

Visi četri domnieki izveidoja "Neatkarīgo deputātu frakciju" un pauda viedokli, ka Bergmaņa kandidatūru nevis nav atbalstījuši, bet gan gribējuši to rūpīgāk apspriest, jo frakcijas vadība nav devusi nekādus paskaidrojumus - kādēļ izvēlēta šī kandidatūra. Vienlaikus domnieki atklāja, ka konflikts frakcijā briedis jau sen, jo gandrīz desmit gadus Ušakovs to esot vadījis "ar dzelzs roku", neļaujot vairumam deputātu paust savu viedokli.

Tomēr sarunas kuluāros liecina, ka šķelšanās "Saskaņā" notikusi tāpēc, ka domnieki nav spējuši savā starpā sadalīt amatus un ietekmes sfēras.

Svarīgākais