Šodien Saeimas atbildīgajā komisijā sāks darbu pie likumprojekta, kas cita starpā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā jaunievēlētajam sasaukumam ļautu strādāt 5,5 gadus. Paralēli Saeimas koalīcijas partijas sākušas gatavoties arī pašām vēlēšanām, un izskatās, ka tajās varētu startēt divi pašlaik Rīgas domes opozīcijas partijas vienojoši bloki.
«Notiekot ārkārtas vēlēšanām, opozīcijai būs jādemonstrē māka sadarboties,» saka Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts. «Valdības partijām jādomā, kā visefektīvāk startēt - blokos vai atsevišķi, bet tā, lai nākamā dome būtu maksimāli efektīva un ietu vienā solī ar valsti, ne pret to,» piebalso Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks. «Protams, starp domes opozīcijas partijām notiek sarunas par iespējamo konsolidēšanos, lai vēlētāju intereses varētu pārstāvēt pēc iespējas labāk,» apliecina arī premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Vienlaikus Attīstībai/Par!, kas aiz Saskaņas novembra beigās galvaspilsētā bija otrs populārākais politiskais spēks, jau ļāvusi saprast, ka visas domes opozīcijas partijas vienojošu sarakstu, kura iespējamība kuluāros tika apspriesta vēl pagājušajā nedēļā, tā uzskata par neiespējamu.
Proti, D. Pavļuts jau izziņojis, ka uz iespējamajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām politiskās organizācijas saraksta līdera godu uztic Mārtiņam Staķim, kurš jau atbildējis, ka labprāt uzņemsies šos pienākumus, ja viņa kandidatūru apstiprinās visas partiju apvienību veidojošās organizācijas.
Zināms, ka Attīstībai/Par! ideoloģisku atšķirību dēļ nav pieņemama doma par startēšanu vienā sarakstā ar Nacionālo apvienību, taču tā neiebilstu savā sarakstā uzņemt arī Progresīvos un pie partijām nepiederošus liberāli domājošus indivīdus.
Otru bloku, kas varētu mesties cīņā pret Saskaņu un Gods kalpot Rīgai, iespējams, veidos Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija, kuras vieno kaut dažādas intensitātes un vektora, taču nenoliedzama nosliece uz konservatīvismu.
Sabiedrisko domu monitorējošā uzņēmuma Factum svaigākie dati liecina, ka Rīgā vispopulārākā partija joprojām ir Saskaņa, par kuru novembra beigās savu balsi atdot gatavi bija 24% rīdzinieku. Taču otra populārākā ir Attīstībai/Par!, kura var rēķināties ar 17% lieli atbalstu. Pievienojot potenciālā partnera - Progresīvo atbalstītājus, šis bloks novembra beigās būtu ieguvis 23% balsu.
Starp nosacīti labēji konservatīvajiem spēkiem vispopulārākā Rīgā ir Jaunā Vienotība, kurai ar 9% atbalstu seko Nacionālā apvienība, bet, pievienojot Jaunās konservatīvās partijas atbalstītājus, šis bloks varētu iegūt 34% balsu.
Politiskās aritmētikas likumi nosakot, ka domes opozīcijai, izveidojot šādus blokus, ir cerība iegūt vairāk balsu nekā startējot atsevišķi vai veidojot vienu, visas partijas apvienojošu sarakstu.
Kādu stratēģiju izvēlēsies Saskaņa un Gods kalpot Rīgai, pagaidām nav skaidrs, taču abu politisko partiju līderu izteicieni mudina domāt, ka abi spēki vēlēšanās startēs atsevišķi. Tiesa, GKR domes frakcijas līdera Vjačeslava Stepaņenko paustais konfliktē ar partijas līdera Andra Amerika teikto. Proti, V. Stepaņenko publiski paudis, ka neizslēdz arī iespēju ārkārtas vēlēšanās veidot savienību ar Saskaņu, bet A. Ameriks un viņa kolēģis partijā - Rīgas domes mērs Oļegs Burovs uzskata, ka GKR pienācis laiks kļūt patstāvīgai.