Kādi misēkļi fiksēti vēlēšanu iecirkņos

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu divos iecirkņos atsevišķas aploksnes balsošanas sākumā 26.augustā nav tikušas apzīmogotas ar iepriekšējās balsošanas zīmogu, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Tas noticis, jo abu vēlēšanu iecirkņa komisijas sākotnēji aizmirsušas šo procedūras darbību - vienā gadījumā par to ziņojis vēlētājs, bet otrā pati komisija, norādīja Bērziņa. CVK vēl lems, kā rīkoties šajā situācijā, un vēlēšanu komisijas vadītājas personīgais viedoklis ir, ka arī šajās aploksnēs ievietotās vēlēšanu zīmes būtu jāieskaita vēlēšanu rezultātus, ņemot vērā, ka šajā gadījumā ir runa par iecirkņu darbinieku kļūdīšanos, aizmirstot uzspiest zīmogu.

Kopumā iepriekšējās balsošanas laikā nav noticis nekas ārkārtējs un vēlēšanas aizrit diezgan mierīgi, pauda Bērziņa norādot, ka katrā iecirknī atsevišķas nianses ir citādākas, jo vienā iecirknī strādā vairāk apzinīgāki darbinieki, bet citā situācija ir atšķirīgāka.

Par atsevišķiem iecirkņiem ir saņemta informācija, ka to darbinieki nevalkā caurspīdīgos sejas aizsegus. Bērziņa norādīja, ka, lai gan tas nav obligāts nosacījums, CVK aicina vēlēšanu komisiju darbiniekiem izmantot šos sejas aizsegus, lai rādītu priekšzīmi vēlētājiem. Vēlēšanu komisijas vadītāja gan arī norādīja, ka, iespējams, saņemtās ziņas par sejas aizsegu lietošanu ir par situāciju, kad vēlēšanu komisijas loceklis to ir noņēmis tikai uz mirkli.

Vēlētāji uz CVK informatīvo tālruni arī zvana par to, ka joprojām notiek aģitācija gan internetā, gan arī saņemot sms ar aicinājumu balsot par konkrētiem kandidātiem. Bērziņa norādīja, ka šāda vēlētāju interese par situāciju ir saprotama, jo vēlēšanu proces ir sācies. Taču CVK vadītāja akcentēja, ka saskaņā ar likumu priekšvēlēšanu aģitācijas klusuma periods vēl nav sācies, bet tas būs ir piektdien, 28.augustā, jeb dienā pirms oficiālā vēlēšanu datuma un arī vēlēšanu dienā 29.augustā.

Tāpat konstatēti gadījumi, ka atsevišķi vēlētāji, kas Rīgā nedzīvo, bet kuriem galvaspilsētā pieder nekustamais īpašums, nevar nobalsot, jo viņi līdz 15.augustam nav piereģistrējušies balsošanai. Līdzīgi arī nav iespējams nobalsot tiem vēlētājiem, kuri dzīves vietu Rīgā deklarējusi pēc 31.maija, jo likums nosaka, ka vēlēšanu tiesības saistībā ar to, ka balsotāji ir deklarēti Rīgā, tiek iegūtas ne vēlāk kā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, norādīja Bērziņa.

Vaicāta par sociālajos tīklos izskanējušo gadījumu, kad vēlētājs, kurš esot piereģistrējies līdz 15.augustam, nevarot nobalsot, jo nav iekļauts neviena iecirkņa vēlēšanu sarakstā, Bērziņa norādīja, ka, iespējams, tas skaidrojams ar to, ka vēlētājs vēlēšanu iecirknim pieteicies pa pastu un vēstule tikusi saņemta pēc 15.augusta vai nav saņemta. Konkrētu iemeslu bez sīkākas iepazīšanās ar konkrēto gadījumu gan nav iespējams pateikt, izrietēja no CVK vadītājas paustā.

Bērziņa arī norādīja, ka saņemtas ziņas, ka atsevišķos iecirkņos iet uz beigām individuālie aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti Covid-19 izplatības ierobežošanai, taču tas skaidrojams kā loģistikas jautājums un ka pie nepieciešamības papildu līdzekļi tiks pievesti klāt.

Šodien paredzētais laiks iepriekšējai balsošanai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir noslēdzies un par lielām problēmām sūdzības nav saņemtas, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins.

Līdzīgi arī Centrālās vēlēšanās komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka vēlēšanas notiek salīdzinoši mierīgi.

Šodien bija iespējams nobalsot iepriekš no plkst.9 līdz 16.

Kokins norādīja, ka konstatētas mazāk nozīmīgas problēmas un saņemtas dažas ne tik būtiskas sūdzības. Piemēram, secināts, ka lineālus, kas tiek izmantoti pārējo personu datu aizsegšanai, kad balsotājs parakstās vēlētāju sarakstā, nevar dezinficēt, jo no tiem iet nost krāsa.

Viens deputāta amata kandidāts jau pēc parakstīšanās vēlētāju sarakstā pārdomājis un vēlējies ierasties kopā ar fotogrāfu balsošanas iemūžināšanai oficiālajā vēlēšanu dienā 29.augustā. Viņam gan šāda iespēja atteikta, jo pēc parakstīšanās vēlētāju sarakstā atreģistrēties vairs nav iespējams, norādīja Kokins.

Saņemta arī sūdzība, ka viena iecirkņa izejā kāpņu atsevišķiem pakāpieniem nav klāt margas, pie kā pieturēties. Rīgas Vēlēšanu komisijas vadītājs gan skaidro, ka telpu kvalitāte neesot Vēlēšanu komisijas ziņā un ka ir ierobežots daudzums no pašvaldībai piederošajām vietām, kuras ir pieejamas vēlēšanu organizēšanai.

Tāpat saņemta vēlme no kāda vēlētāja, lai vēlēšanu komisija ierodas pie viņa dzīves vietā Baldonē, taču vēlēšanu komisijas darbinieki brauc tikai uz dzīves vietām Rīgas teritorijā. Kokins arī norādīja, ka viens vēlētājs ieradies nobalsot "ar zemesgrāmatu", lai apliecinātu, ka viņam pieder īpašums Rīgā. Tomēr likums paredz, ka šādā gadījumā vēlēšanām bija jāreģistrējas līdz 15.augustam, kas nav izdarīts, tāpēc balsotājam nebija iespēja novēlēt.

Kā ziņots, šodien iepriekšējās balsošanas laikā būs iespējas nobalsot līdz plkst.16, savukārt piektdien, 28.augustā, iepriekšējā balsošana būs no plkst.12 līdz 20. Vēlēšanu dienā, 29.augustā, iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22.

Rīgas domes vēlēšanās var balsot jebkurā no 156 vēlēšanu iecirkņiem, taču, ja tas nebūs iecirknis, kurā vēlētājs reģistrēts, tad balsotājam ir jāieplāno laiks, kamēr izvēlētā iecirkņa pārstāvis sazināsies ar tā iecirkņa darbinieku, kura sarakstā vēlētājs sākotnēji ticis iekļauts.

Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiek lietoti vēlētāju saraksti.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā, 26.augustā, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devušies 20 383 jeb 4,82% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK apkopotie dati.

Svarīgākais