Iepriekšējās balsošanas trijās dienās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devies 81 228 jeb 19,22% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju trijās dienās Rīgā izmantoja 65 826 jeb 15,43% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 3,79 procentpunktiem mazāk, lai gan jāpiebilst, ka šodien vēlēšanu iecirkņi balsošanai bija atvērti divas stundas ilgāk, no plkst.12 līdz 20.
Kopumā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vēlētājiem iepriekšējā balsošanā ir iespēja nobalsot ilgāk, jo iecirkņi strādā astoņas stundas ilgāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.
Vislielākā aktivitāte trijās iepriekšējās balsošanas dienās reģistrēta Centra apkaimes 142.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Kongresu namā, jo tur no reģistrētajiem 1232 balsstiesīgajiem vēlētājiem iespēju nobalsot iepriekš izmantoja 432 jeb 35,06% vēlētāju.
Būtiski neatpaliek Teikas apkaimes 90.vēlēšanu iecirknis, kas atrodas tirdzniecības centrā "Domina Shoping", jo tur no reģistrētajiem 2052 balsstiesīgajiem rīdziniekiem iespēju nobalsot iepriekš izmantoja 661 jeb 32,21% vēlētāju. Tikpat aktīvi ir bijuši vēlētāji dzelzceļa stacijā "Vecāķi", kur no reģistrētajiem 1316 balsstiesīgajiem rīdziniekiem iespēju nobalsot iepriekšējās trīs dienās izmantoja 420 jeb 31,91% vēlētāju.
Līdzīgs rezultāts ir Centra apkaimes 5.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, jo tur no reģistrētajiem 2242 balsstiesīgajiem rīdziniekiem iespēju nobalsot iepriekš izmantoja 695 jeb 31% vēlētāju.
Arvien viszemākā aktivitāte ir Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimēs, piemēram, 31.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas 33.vidusskolā, no tur reģistrētajiem 2899 balsstiesīgajiem vēlētājiem iespēju nobalsot iepriekšējās trīs dienās izmantoja 322 jeb 11,11% vēlētāju. Savukārt 8.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Daugavgrīvas vidusskola ir viszemākā vēlētāju aktivitāte, jo tur no reģistrētā 2221 vēlētāja iepriekš nobalsoja 231 jeb 10,4% vēlētāju.
LETA jau ziņoja, ka iepriekšējās balsošanas divās dienās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devušies 44 367 jeb 10,5% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. Pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju divās dienās Rīgā izmantoja 33 673 jeb 7,9% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 2,6 procentpunktiem mazāk.
Vēlēšanu dienā 29.augustā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22.
Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 31. maijā) vai kuri līdz 15.augustam reģistrējās vēlēšanām, jo viņiem Rīgā pieder nekustamais īpašums.
Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājiem jābūt reģistrētiem vēlētāju reģistrā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotās informācijas Rīgas domes vēlētāju sarakstos ir reģistrēti 422 681 balsstiesīgi pilsoņi.
Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu sarakstu, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti. Par neatbilstību kādai no likumā noteiktajām kandidēšanas prasībām no sarakstiem kopumā tika svītroti 11 kandidāti.
No 30.jūlija līdz 15.augustam savu vēlēšanu iecirkni Rīgas domes vēlēšanām kopumā mainījuši 5273 vēlētāji, liecina PMLP apkopotā informācija. No šiem vēlētājiem 1357 vēlētāji reģistrējušies balsošanai Rīgā no citas pašvaldības, jo Rīgā viņiem pieder nekustamais īpašums. Tikmēr Rīgas dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs to izdarīja 131 vēlētājs, bet 62 vēlētājiem iecirkņa maiņu veica ieslodzījuma vietu darbinieki.
2021.gadā, kad citviet Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas, Rīgā vēlēšanas nenotiks. Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam jaunievēlētās Rīgas domes pilnvaru termiņš būs atlaistās domes atlikušais pilnvaru termiņš no jaunās domes sanākšanas dienas un vēl četru gadu termiņš.
2017.gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās Rīgā bija pieteikti 11 saraksti un 586 kandidāti, balsstiesības Rīgā bija 426 505 pilsoņiem, no kuriem vēlēšanās piedalījās 250 445 jeb 58,72% vēlētāju, 65 826 jeb 15,43% vēlētāju izmantoja iespēju nobalsot iepriekš, bet 1797 jeb 0,42% vēlētāju balsoja savā atrašanās vietā.