Raidījums: Rīgas dome advokātu algošanai 10 gados iztērē 9 miljonus eiro

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Labā prakse valsts un pašvaldību iestādēm ir savus lēmumus un intereses tiesā aizstāvēt pašu spēkiem, tikai īpaši sarežģītos gadījumos pieaicinot advokātus. Rīgas pašvaldībā iegājies, ka pašu juristi uz tiesām iet reti. Tam nolīgst advokātus. Katru gadu tam tērē ap 350 tūkstošiem eiro. Vēl sešsimt tūkstošus tērē arī pašvaldības uzņēmumi, vēsta raidījums "De facto".

Desmit gadu laikā Rīgā visvairāk nopelnījis advokāts Erlens Kalniņš. Ienesīgus līgumus ieguvis arī Ušakova padomnieka Dzanuškāna birojs.

Rīgas pašvaldība un tās kapitālsabiedrības ir no dāsnākajiem advokātu klientiem. Desmit gadu laikā privātiem juristiem rīdzinieki samaksājuši gandrīz deviņus miljonus eiro. Turpmāk pašvaldība sola vairāk uzticēties saviem juristiem. Tādu ir vairāk nekā divi simti.

Rīgas īpašumā esošie 14 uzņēmumi advokātiem samaksājuši 5,6 miljonus eiro. Lielākie advokātu klienti ir Rīgas namu pārvaldnieks ar 1,64 miljoniem, Rīgas meži ar 1,5 miljonu un Rīgas Satiksme ar 950 tūkstošiem.

Rīgas dome, tās departamenti un aģentūras advokātu algošanai desmit gadu laikā iztērējušas 3 miljonus 270 tūkstošus. Lielākā summa - miljons divsimt tūkstoši ir Rīgas mēra parakstītie līgumi. 546 tūkstošus samaksājis Īpašuma departaments, bet 460 Mājokļu un vides departaments.

Lauvas tiesu no šīs naudas ir nopelnījis advokāts Erlens Kalniņš, no J.Kārkliņa advokātu biroja. Septiņu gadu laikā 650 tūkstošus. Lielākais darba apjoms viņam bijis pilsētas pārstāvēšana 20 Zolitūdes traģēdijas civillietās.

NATĀLIJA BULGAKOVA Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja:

Ļoti lielu darbu Erlens Kalniņš ir ieguldīja saistībā ar Rīgas domes lēmumiem par spēļu zāļu licenču vai atļauju atcelšanas lietās. Gan pie Rīgas domes lēmumu projektu sagatavošanas, gan pārstāvēšanai tiesā, tai skaistā Satversmes tiesā tika pārstāvēta pašvaldība un tā lieta ir vinnēta.

Kalniņš gatavojis atzinumu par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu. Viņš pārstāv Rīgas domi darba strīdos ar bijušo Būvvaldes vadītāju Ingu Vircavu un Satiksmes departamenta direktoru Emīlu Jakrinu.

Ap ceturtdaļmiljonu eiro desmit gadu laikā aizstāvot Rīgu nopelnījusi advokāte Zane Vilcāne. 138 tūkstoši ienākuši no līgumiem par īpašumu strīdiem un zemes komisijas lēmumiem.

NATĀLIJA BULGAKOVA Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja:

Tika pārstāvēta pašvaldība par godu un cieņas aizskaršanu lietās vairākas. Tad bija pārstāvība strīdā ar pētnieciskās žurnālistikas centru Rebaltica par informācijas sniegšanu. Tā mums ir zaudēta lieta. Viena no pēdējām lietām, kurā tika pārstāvēta pašvaldība Zanes Vilcānes personā ir darba strīdā ar Reinbaha kungu. Tā mums zaudēta lieta, Reinbaha kungs jau ir atjaunots amatā.

Vilcānei darbus devis arī Mājokļu un vides departaments. Te pastāvīgi algoti trīs advokāti. Katram gadā maksāti 17 tūkstoši eiro.

INGA GULBE Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja:

Šobrīd mēs paskaitījām aktīvas ir 118 tiesvedības. Sadalījums ir dažāds. Nu aptuveni 33, 34 lietas uz vienu advokātu. Kas ir aktīvas dažādās instancēs.

Šī naudiņa nav ļoti liela, lai mēs būtu interesanti, teiksim, nopietniem advokātu birojiem. Par nelielu naudiņu nenormēts darba apjoms un izvēloties juristus tika ņemta vērā viņu pieredze tieši darbā ar pašvaldības lietām. Administratīvo procesu, jo tas tomēr ir specifisks.

Viņa norāda, ka juridiskie pakalpojumi izraudzīti atbilstoši iepirkumu likumam, atbilstoši otrajā pielikumā noteiktai procedūrai, kas paredz sarunas ar iespējamiem pretendentiem. Uzrunāti šo konkrētie advokāti, ņemot vērā viņu pieredzi.

Vilcāne strādā Jāņa Dzanuškāna advokātu birojā. Dzanuškāns ilgus gadus bija Nila Ušakova ārštata padomnieks. Tieši tad viņa juristu bizness uzplauka. Plašāku atpazīstamību viņš ieguva 2015.gadā. Tad atklājās, ka viņa birojs saņēmis 35 tūkstošus par teritorijas plānojuma pārvaldības pētījumu, kas patiesībā bija steigā no internetā pieejamiem avotiem sastiķēts rakstu apvienojums. Naudu birojs atmaksāja.

Ar Dzanuškānu saistītie advokāti un firmas Rīgā desmit gados varētu būt nopelnījušas līdz pat miljonam eiro. Domē ap trīssimt tūkstošiem saņēmuši viņa birojā strādājošie advokāti. Vēl 122 tūkstošus nopelnījis SIA LEX INTERPRETIS. Tur Dzanuškāns bija īpašnieks līdz 2009.gadam. Firmai bizness strauji auga, kad viņš bija Nila Ušakova padomnieks.

Lielākas summas mēra padomnieka birojs un juristi nopelnīja Rīgas Satiksmē un Rīgas namu pārvaldniekā. Kopā abas firmas vairākiem advokātiem desmit gados samaksājušas 2,5 miljonus eiro. Cik liela daļa tikusi ar Dzanuškānu saistītiem juristiem, uzņēmumi neatklāj.

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass raidījumam atklāj, ka Dzanuškāna kungupazīst kā Nila Ušakova padomnieku, bet nekādā sakarā ar minēto uzņēmumu.

Līgums ar SIA Lex interpretis četrus gadus bija arī pašvaldības policijai. Advokāti nolīgti, lai tiesā pārstāvētu iestādi strīdos par administratīvo sodu pamatotību. Jau divus gadus policija juristus no malas vairs nealgo.

JURIS LŪKASS Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks:

Viennozīmīgi nonācām pie secinājuma, ka lai uzlabotu administratīvo praksi, prakses vienveidību, lai visa lietvedība notiktu vienas iestādes ietvaros, tika pieņemts lēmums 18.gadā papildināt juridisko nodaļu ar 2 štata vietām, kuru uzdevums būs Rīgas pašvaldības policiju pārstāvēt administratīvo pārkāpumu lietās pārsūdzības instancēs tiesās.

Tas sanāk izdevīgāk, lētāk?

Jā mēs esam vērtējuši no materiālo izdevumu puses. Ļoti līdzīgas izdevumu pozīcijas ir.

Citās domes struktūrās atzīst, ka pašu darbinieki nav tik kvalificēti, lai ietu uz tiesu. Īpaši, ja pretī ir dārgi advokāti. Neviens likums tieši neaizliedz šim darbam algot pārstāvjus.

INGA GULBE Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja

Jā departamentā ir pašiem savi juristi, bet šie juristi ir pieņemti darbā konkrētu pienākumu veikšanai. Šo juristu kvalifikācija neļauj viņus nodarbināt, kā tiesvedību juristus.

Mums departamentā ir juristi, kas gatavo saimnieciskos līgumus, ir juristi, kas gatavo administratīvos aktus, kas mums ir pietiekami daudz, ir juristi, kas gatavo normatīvos dokumentus, kas tiek izskatīti Rīgas domē, ir juristi, kas raksta atbildes iedzīvotājiem.

Vairākus simtus tūkstošus Rīgā nopelnījis advokāts Edgars Atlācis un viņa birojs. Mājokļu un vides departamentā viņš trīs gados saņēmis 43 tūkstošus eiro, no līgumiem ar domes vadību 64 tūkstošus, 12 tūkstošus Rīgas domes informācijas centrā. Tomēr lielākā nauda viņam nāk no sadarbības ar Rīgai piederošo atkritumu apsaimniekotāju Getliņi Eko. Viņa specialitāte ir atkritumu bizness.

NATĀLIJA BULGAKOVA Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja:

Atlāča kunga sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu izstrādi un visu nepieciešamo pavadošo dokumentu izstrādi, tai skaitā arī starpinstitūciju sanāksmju piedalīšanās, virzība Saeimā no pašvaldības puses, tātad viss, kas saistīts ar apsaimniekošanas likuma grozījumiem.

Atlācis ir gatavojis arī Rīgas domes saistošos noteikumus, konsultējis pašvaldību strīdos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, sniedzis atzinumus par tiesisko regulējumu atkritumu apsaimniekošanā.

EDGARS ATLĀCIS zvērināts advokāts :

Interešu konflikta tur nav nekāda manai dalībai. Bet es nezinu īsti par kuru konkrēti dokumentu jūs runājat šobrīd, bet konceptuāli es varu atbildēt, ka savā darbībā vienmēr ievēroju pienākumu nodrošināt interešu konflikta neesamību.

Advokāts Atlācis bijis klāt lēmumu pieņemšanā par atkritumu sistēmas pārveidošanu Rīgā. 2019.gadā pašvaldība un Getliņi Eko noslēdza publiskās - privātās partnerības līgumu ar "Clean R" un "Eco Baltia vide" apvienību, nododot kompānijai Tīrīga visu atkritumu saimniecību uz 20 gadiem. Par šo darījumu pārkāpuma lietu ierosināja Konkurences padome. Tagad līgums ir apturēts. Nelikumības atkritumu apsaimniekošanā bija viens no iemesliem Rīgas domes atlaišanai.

Latvijā

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).