KNAB uzdod veikt Saktas ziedu paviljona jumta seguma materiālu pārbaudi

Rīgas domē ir saņemta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstule, kurā norādīts, ka, pamatojoties uz iestādē saņemtu iesniegumu, KNAB ir veicis pārbaudi, lai izvērtētu SIA "Rīgas nami" valsts amatpersonu darbību atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām, veicot Saktas puķu tirgus paviljona pie Tērbatas ielas būvniecību 2011.gadā.

Pārbaudes ietvaros konstatēts, ka būvniecības procesā nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas nosaka kārtību, kādā būvobjektā aizpildāms būvdarbu žurnāls - tajā neatbilstoši noteikumu prasībām ticis ierakstīts Saktas ziedu paviljona jumta segumam izmantotais materiāls - patinēts varš. "Tas rada šaubas, vai paviljonam uzliktais jumta materiāls (jumta virsējā seguma materiāls un apakšējā seguma materiāls) atbilst paviljona tehniskajā projektā noteiktajam jumta materiālam," teikts KNAB vēstulē.

Ņemot vērā iepriekšminēto, KNAB pieprasījis SIA "Skonto Būve" iesniegt jumta seguma - patinēta vara atbilstības deklarāciju, pēc tam lūdzis Patērētāju tiesību aizsardzības centru kā tirgus uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi par minētā būvizstrādājuma atbilstību normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar PTAC veikto novērtējumu, SIA "Skonto Būve" iesniegtā dokumentācija nav uzskatāma par preces atbilstību apliecinošiem dokumentiem, tāpēc KNAB vēršas Rīgas domē, lūdzot to kā kapitāla daļu turētāju SIA "Rīgas nami" nodrošināt paviljona jumta seguma materiāla pārbaudi. Citus likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumus KNAB nav konstatējis.

Ievērojot vēstulē minēto, SIA "Rīgas nami" kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzdevis uzņēmuma valdei nodrošināt ziedu paviljona jumta seguma materiāla ekspertīzes veikšanu un par pārbaudes rezultātiem informēt gan KNAB, gan Rīgas domi.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais