Rīgas domes jaunveidojamā koalīcija, kas sevi jau nosaukusi par "Pārmaiņu koalīciju", varētu likvidēt vienu vicemēra amatu un pārveidot arī komitejas, liecina rīcībā esošā informācija.
Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsācis sarunas par jaunās domes koalīcijas veidošanu. Pašlaik gan izskatās, ka ātri viņam tas neizdosies, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām dažos vēl neizveidotās koalīcijas partneros gruzdot vēlme mēra amatā redzēt cita politiskā spēka pārstāvi.
Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere neplāno piedalīties konkursā uz izpilddirektora amatu, informēja viņas padomnieks Guntis Kārkliņš.
Bijušā "Marsa velotreka" koku izzāģēšana ir nepatīkams pārsteigums, šodien žurnālistiem paziņoja "Attīstībai/Par!"/"Progresīvo" (APP) vienotā vēlēšanu saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.
"Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) kopīgā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis neplāno palielināt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu.
Jaunveidojamās Rīgas domes koalīcijas partneriem ir atšķirīgs redzējums par pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājas Ivetas Zalpēteres atrašanos amatā.
Jauno Rīgas domes koalīciju mēģinās veidot no četrām frakcijām, pēc partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) kopīgā saraksta deputātu un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķu tikšanās žurnālistiem pastāstīja APP mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās tikai 40,6 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tik zema vēlētāju aktivitāte nebija pat iepriekšējās krīzes laikā. Tomēr, neskatoties uz dramatiski zemo vēlētāju aktivitāti, jaunā Rīgas dome ir ievēlēta.
Lai arī Rīgas domes (RD) vēlēšanas beigušās it kā bez īpašiem pārsteigumiem, tomēr daži jāpiemin. Pirmkārt, šo vēlēšanu zemā aktivitāte. Tā gan bija sagaidāma, ņemot vērā apātisko noskaņojumu tradicionālo “Saskaņas” vēlētāju vidū. 2017. gadā par S/GKR bloku nobalsoja 127 tūkstoši vēlētāju, bet šogad par dažādām bijušās koalīcijas atlūzām kopā uz pusi mazāk – 66 tūkstoši. Taču galvenais vēlēšanu pārsteigums bija partijas “Progresīvie” triumfs.
Salīdzinot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus ar 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultātiem Rīgas velēšanu apgabalā, var secināt, ka visvairāk savus atbalstītājus zaudējusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, KPV LV un JKP, bet vislabāk savu atbalstītāju skaitu divu gadu laikā ir izdevies palielināt “Attīstībai/Par!” un “Jaunajai Vienotībai”.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana būtu bezjēdzīga un tā būtu tikai lieka laika tērēšana, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs.
Šodien plkst.12 Rātsnama Kamīnzālē sāksies Rīgas domes koalīcijas veidošanas sarunas, informē "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) pārstāvji.
Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) startēja kopīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā, taču Rīgas domē neiegūs mandātus, jo nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot 4,07% nobalsojušo vēlētāju atbalsta. Tas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr nav pietiekami.
Kaut arī ar katastrofāli zemu vēlētāju aktivitāti, tomēr Rīgas domes vēlēšanas ir notikušas, un tajās vismaz nomināli uzvarējis politiskais spēks, kuram to solīja sabiedriskās domas aptaujas un kurš arī pats bija pārliecināts, ka Rīga ir tā bastions, – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts. Apvienības mēra amata kandidāts cer uz ātru koalīcijas izveidi un domes darba atsākšanu.
Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 70% no Rīgas domē ievēlētajiem deputātiem ir vīrieši, bet 30% - sievietes, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Nākamajā Rīgas domē gandrīz divas trešdaļas būs jaunie deputāti - jaunajā domes sasaukumā ievēlēts 21 iepriekšējā sasaukuma deputāts, kā arī 39 jaunievēlēti deputāti.
No "Gods kalpot Rīgai" saraksta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās lielāko atbalstu saņēmuši Oļegs Burovs, Dainis Turlais un Juris Radzevičs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija.
"Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) saraksta līderis Mārtiņš Staķis pirmdien aicinās Rīgas domē ievēlēto partiju pārstāvjus uz pirmajām oficiālajām sarunām par Rīgas domes jaunās valdošās koalīcijas veidošanu.
Viena Rīgas domes deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus varētu būt prasījusi Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), bet vismazāk - "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotajam sarakstam, liecina aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem pāris dienas pirms vēlēšanām.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.
Vēl vienā Rīgas vēlēšanu iecirknī atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos, šorīt TV3 atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.