"Rail Baltica" piegulošo apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni eiro

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltic piegulošajās Rīgas apkaimēs, 10 gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas. Par to Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs šodien informēja Rail Baltica piegulošo Rīgas teritoriju lokālplānojuma apspriedes dalībniekus.

“Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm - gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem - jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei,” norādīja O. Burovs.

“Rail Baltica integrācija Rīgas struktūrā ir ļoti svarīga tēma. Šis ir viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais projekts Rīgā un visā valstī pēdējās desmitgadēs. Tas būtiski mainīs Latvijas un Rīgas seju, transporta sistēmu un paradumus, kā dzīvosim, strādāsim un kustēsimies. Tāpēc ir svarīgi, lai projektēšanas laikā ņemtu vērā gan rīdzinieku vēlmes, gan īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības. Tāda iespēja mainīt pilsētas centru un apkaimes var nebūt nākamos 20-30 gadus. Esmu priecīgs par interesi no pašvaldības puses piedalīties šajā procesā. Daudzas lietas vēl nav nokavētas un daudzas idejas būs realizējamas,” uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits, piedaloties lokālplānojuma apspriešanā.

Rīga ir gatava finansēt Rail Baltica trasei piegulošo teritoriju transformāciju, taču ir skaidrs, ka ar pilsētas budžetā pieejamajiem līdzekļiem tam nepietiks, uzsvēra domes priekšsēdētājs.

Piemēram, lai Rail Baltica posmā no Centrālās stacijas līdz Daugavai varētu runāt par Baltijas centrālo transporta mezglu un pilsētā integrētu dzelzceļa staciju, kura nodrošinātu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ērti lietojamu un mūsdienīgu infrastruktūru, nepieciešamas investīcijas ap 180 miljonu eiro apjomā. Šos līdzekļus nepieciešams ieguldīt 10 gadu laikā, sadalot trijās kārtās. Galvaspilsēta no sava budžeta var ieguldīt ap 25 miljoniem no 180 miljoniem eiro. Kas varētu būt pārējā finansējuma avots, patlaban nav zināms.

Kopumā ieguldījumi, kas būs nepieciešami Rīgā Rail Baltic piegulošajās teritorijās saistīto infrastruktūras objektu īstenošanai, 10 gadu periodā varētu sasniegt 300 - 350 miljonus eiro.

“Bez šiem ieguldījumiem mēs nevarēsim runāt par mūsdienīgu, cilvēkiem draudzīgu pilsētvidi, kurā vienlīdz respektēti ir pilnīgi visi satiksmes dalībnieki, no kājāmgājēja līdz vilciena pasažierim. Bez šiem ieguldījumiem Rail Baltica paliks tikai un vienīgi “sliežu” projekts ar neizmantotu potenciālu,” sacīja O. Burovs.

Lielākās pārmaiņas, kuras, pateicoties šiem ieguldījumiem, varētu piedzīvot Centrālās stacijas apkārtne: nebūs tuneļu - visa gājēju kustība virszemē; jauna iela zem dzelzceļa (Elizabetes ielas pagarinājums līdz Turgeņeva ielai); jauns gājēju/velo tilts pār Daugavu un ar staciju savienots veloceļu tīkls, modernas velonovietnes; 13. janvāra iela kā bulvāris; kompleksa Gogoļa ielas mezgla starp Centrālo dzelzceļa stacijas Dienvidu laukumu un Centrāltirgu pārbūve, Spīķeru ielas pārbūve; jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē; transporta satiksmes organizācija ar vienvirziena ielu palīdzību; kuģīšu piestātne; park & ride.

24. janvārī notika pirmā lokālplānojuma apspriede, kurā piedalījās vairāki desmiti nevalstisko organizāciju pārstāvju, AS RB Rail un SIA Eiropas dzelzceļa līnijas eksperti, kā arī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Apspriedē eksperti un NVO pārstāvji sprieda par Rail Baltica trases posmu no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Daugavai. Plānots, ka nākamā lokālplānojuma apspriešana notiks pēc mēneša.

Latvijā

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.