Stabiņi Rīgas ielās: lieliska ideja vai kļūda? Vicemērs komentē situāciju galvaspilsētā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Šobrīd sabiedrībā noris asas diskusjas par Rīgas ielās izvietotajiem satiksmes mierināšanas elementiem - stabiņiem. Rīgas Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) LTV raidījumā "Rīta panorāma" komentēja situāciju uz galvaspilsētas ielām.

Ķirsis atzina, ka Rīgā šādi satiksmes mierināšanas elementi, stabiņi, tiek izvietoti jau kopš 2014. gada. Šobrīd daudzviet Rīgas ielās stabiņi ir novietoti uz pagaidu laiku, vasaras ielu projekta ietvaros.

"Rīgas infrastruktūra vairāk vai mazāk ir tapusi padomju laikos un nav tāda pasīva drošība, bieži vien rodas negadījumi," komentēja Vicemērs.

Rīgā izvietotie stabiņi ir ātrs veids, kā izveidot dažādas drošības saliņas, lai uz ielām radītu drošāku situāciju.

Ķirsis atzina, ka šādi drošības pasākumi rezultējas ar to, ka uz ielām notiek mazāk ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir iesaistīti gājēji. Salīdzinot datus, sākot no 2015. gada līdz 2018. gadam, viena gada ietvaros vidēji uz gājēju pārējam notika 60 negadījumi. Savukārt kopš 2019. gada tie ir samazinājušie vismaz trīs reizes, vidēji bijuši 20 negadījumi.

"Šie stabiņi, būsim atklāti, glābj dzīvības un glābj cilvēkiem veselību."

Šobrīd daudzviet stabiņi ir uzstādīti kā pagaidu risinājums satiksmes mierināšanai, Ķirsis atzina, ka atsevišķās ielās tiks ieviesta "cietā" infrastruktūra, piemēram, apmales.

Šāds pagaidu risinājums ir izmaksājis aptuveni 100 000 tūkstošus eiro. Viena stabiņa izmaksas sasniedz 28 eiro. Šajā summā ir iekļauta arī viena stabiņa uzstādīšana un plānojuma izstrāde.

Vicemērs skaidroja, ka iepriekšējās Rīgas domes sasaukumā, viena stabiņa izmaksas bija ap 50 eiro. Tomēr viņš nespēja komentēt, kur tieši šobrīd ir sanācis ieekonomēt.

"Tas ir labs jautājums, jāpaskatās dziļāk," tādu atbildi Ķirsis sniedza uz jautājumu, kur ir sanācis ieekonomēt naudu par viena stabiņa izvietošanu.

Tomēr šādu stabiņu izvietošana Rīgas ielās ir daudz lētāka nekā izveidot "cieto" regulējumu, luksaforus, minēja Vicemērs. Luksaforu izvietošana izmaksā sākot no 50 tūkstošiem eiro.

Vicemērs atzina, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma procedūrā nav piedalījušies politiķi, tāpēc viņš nevar paskaidro, kā ir noritējis šis process.

"Politiķiem nav jāiejaucas iepirkumos. Es neesmu iejaucies nevienā departamenta iepirkumā," atzina Ķirsis.

Vicemērs skaidroja, ka, lai arī stabiņi Rīgas ielās ir parādījušies jau 2014. gadā, vien 2019. gadā tie tika izvietoti intensīvāk. Tāpēc, iespējams, vien šobrīd ir radušās asas diskusijas par to ieviešanu.

"Šogad ir sakrituši vairāki apstākļi kopumā," sabiedrībā valdošās diskusijas komentēja Ķirsis. Viņš atzina, ka tā bija kļūda vēsturiskajā bruģī ieurbt stabiņus. Sabiedrībā radās diskusijas arī pēc tam, kad pēc pārbūves tika nodota Bruņinieku iela, bet šī iela esot iepriekšējā domes sasaukuma projekts. Ķirsis uzsvēra, ka neapmierinātību sabiedrībā arī radījusi stabiņu izvietošana uz Rail Baltica ceļa, Baltezerā.

"Lai arī tas neatrodas Rīgā, bet ņemot vērā, ka Rīgā arī uzstāda šos stabiņus, tad mēs dabūjam trūkties par visiem grēkiem, ne tikai mūsējiem."

Ķirsis skaidroja, ka vasaras ielu projekta ietvaros, stabiņi tika izvietoti domājot par gājējiem, lai veidotu gājēju maršrutus. Lai nevērtu ciet satiksmei veselu ielu, kā tas bija pērn ar Tērbatas ielu, tāpēc bija nepieciešams mierināt satiksmi.

"Man grūti pateikt, droši vien konkrētā brīdi, konkrēts darbinieks, tā izlēma. Idejiski nav daudz citu alternatīvu," vēsturiskajā bruģi ieurbto stabiņu situāciju paskaidroja Ķirsis.

Ne tikai sabiedrībā valda asas diskusijas par stabiņu izvietošanu un to nepieciešamību, bet arī operatīvie dienesti ir pauduši kritiku par esošo situāciju uz Rīgas ielām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvji atzina, ka šādu stabiņu izvietošana apgrūtina nokļūšanu pie pacientiem.

Ķirsis uzsvēra, ka tā bija kļūda, ka NMPD pārstāvji netikai aicināti uz diskusiju par stabiņu izvietošanu. Šobrīd šī kļūda ir novērsta un gan NMPD, gan Valsts policijas, gan CSDD pārstāvji tiksies regulārās diskusijās ar Rīgas domes Satiksmes departamentu.

"Mietiņi jau pēc būtības mazina darbu ātrajai palīdzībai, jo viņi tiešām nepārspīlējot izglābj gan dzīvības, gan veselību cilvēkiem."

Latvijā

No nākamā mācību gada varētu aizliegt izmantot mobilos tālruņus skolās 1.- 6.klašu skolēniem, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību priekšmeta programmas apgūšanai, šādus grozījumus Izglītības likumā šodien atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.