Prognozē vairāk nekā trīskārtīgu Krievijas graudu importa pieaugumu

Graudu imports Krievijā šogad var pieaugt vairāk nekā trīs reizes, sasniedzot 2,5 miljonus tonnu salīdzinājumā ar 0,7 tonnu lielu importu pērn, prognozējis Krievijas Agrārā tirgus konjuktūras institūta ģenerāldirekrors Dmitrijs Rilko.

Kā liecina portāla "Graudi.lv" informācija, Krievijā 2012.-2013.mārketinga gadā, kurš ilgst no šā gada 1.jūnija līdz nākamā gada 31.maijam, graudu imports var pieaugt līdz 2,5 miljoniem tonnu. Viss plānotais graudu apjoms pārsvarā tikšot piegādāts no Kazahstānas.

Tāpat Rilko pieļāvis, ka kukurūzas imports Krievijā šogad varētu sasniegt 350 000 tonnu, kur lielākā daļa, visticamāk, tikšot iepirkta Ukrainā.

Pēc Krievijas Agrārā tirgus konjuktūras institūta prognozēm, graudu raža Krievijā šogad sasniegs 69 miljonus tonnu, savukārt eksports varētu sasniegt desmit miljonus tonnu. Kopējais graudu patēriņš tiek lēsts 65 miljonu tonnu apmērā.

Patlaban Krievijas Agrārā tirgus konjuktūras institūts kviešu ražu Krievijā prognozē 38 miljonu tonnu apmērā, savukārt šīs kultūras eksports varētu būt 7,5 miljoni tonnu.

Saskaņā ar institūta prognozēm miežu raža valstī sasniegs 13,4 miljonus tonnu, eksports - 0,8 miljonus tonnu. Tomēr neesot izslēgts, ka to eksporta apjoms varētu būt lielāks, jo septembra pirmajā nedēļā izvests jau 600 000 tonnu, pieļauj Rilko.

Tikmēr Krievijas Lauksaimniecības ministrija prognozē graudu eksporta tempu samazināšanos tuvākajos mēnešos.

No 2012.gada 1.jūlija līdz 5.septembrim ārējiem tirgiem piegādāti 5,3 miljoni tonnu graudu, kamēr analogajā periodā pērn eksportēti 6,5 miljoni tonnu graudu.

Saskaņā ar ministrijas prognozēm kviešu raža Krievijā šogad gaidāma 40 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Miežu raža saruks par 40% - līdz 14,1 miljonam tonnu, toties divkārt pieaugs kukurūzas raža - līdz 7,3 miljoniem tonnu.

Jau rakstīts, ka šogad graudu kopraža Latvijā varētu sasniegt 1,8 miljonus tonnu, vairāk nekā par 60% pārsniedzot iepriekšējo gadu rādītājus.

Latvijā

Šonedēļ publicēts jaunais VID likums, bet no tā ir pazudusi norma, kas veicinātu VID atklātību par pašu veiktajām pārbaudēm. Saeimas deputāti atzīst, ka tā ir kļūda, viņi neesot to pamanījuši un sola labojumus. Lai arī retorikā visi Valsts ieņēmuma dienesta vadītāji teikuši, ka viņi vēlas par visu ziņot sabiedrībai, bet to it kā neļaujot likums, arī šoreiz nebija pat centienu atklātību padarīt lielāku. Gluži pretēji. Un tas nozīmē, ka nav iespējams vērtēt arī, cik kvalitatīvi strādā pats Valsts ieņēmumu dienests, v''esta TV raidījums "Nekā personīga".