Dermatologi aicina beidzot ādas vēzi uztvert nopietni

Statistika ir dramatiska, jo jau pašlaik ādas vēzis Latvijā ir izplatītākā vēža forma starp visiem onkoloģijas veidiem, turklāt saslimstība ar to katru gadu palielinās.

Valstij vajadzētu kā minimums nodrošināt bezmaksas profilaktiskos izmeklējumus riska grupai, tas ir, iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem, Neatkarīgajai norāda biedrības Dermatologi pret ādas vēzi vadītājs dermatologs Raimonds Karls. Veselības ministrijai un valdībai biedrība nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu sākt dialogu, lai mazinātu iedzīvotāju risku saslimt ar ādas vēzi.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2012. gadā reģistrēts vislielākais ar nepigmentēto ādas vēzi saslimušo skaits – 1413. Nepigmentētais ādas vēzis pērn ierindojies stabili pirmajā vietā starp visiem ļaundabīgā audzēja veidiem, apsteidzot pat tik izplatītas onkoloģiskās saslimstības kā krūts vēzis, plaušu vēzis un kolorektālais jeb zarnu vēzis.

Savukārt ar pigmentēto ādas vēzi jeb melanomu saslimušo skaits sasniedz 213. Gadā laikā ādas vēzis atklāts 1626 pacientiem, kas ir teju par 500 gadījumiem vairāk nekā 2011. gadā. Reālā situācija Latvijā esot daudz traģiskāka – mediķi lēš, ka patiesais pacientu skaits, kuriem potenciāli var attīstīties ādas vēzis, varētu būt tuvu 50 000.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību savlaicīgai diagnostikai un ādas pārbaudei, Dermatologi pret ādas vēzi rīkos informatīvo kampaņu Dzīvo ar veselu ādu. Dermatologs R. Karls uzskata, ka viens no ādas vēža atklāto gadījumu skaita pieauguma iemesliem ir iedzīvotāju informētība: «Pēdējo sešu gadu laikā dermatologi Latvijā organizē Eiromelanomas dienu un vairāk iedzīvotāju interesējas par šo problēmu, biežāk vēršas pie ārsta, tāpēc vairāk arī tiek atklāta saslimšana.» Pēdējo 15 gadu laikā ievērojami uzlabojusies diagnostika. Dermatologiem, katru dienu praksē saskaroties ar saslimstības gadījumiem, ir viegli atšķirt nemelanomas veidojumus no parastas pigmentācijas. «Saslimstība ar ādas vēzi pieaug, jo iedzīvotāju attieksme pret iedegumu joprojām ir maldīga – tiek uzskatīts, ka iedegums ir veselības, labsajūtas un labklājības pazīme,» domā R. Karls. Līdzīgi kā citu saslimšanu gadījumā, arī ādas vēža gadījumu skaits pieaug sabiedrības novecošanās dēļ. «Un vēl – mēs esam gaišādaini cilvēki, un visā pasaulē gaišādainiem cilvēkiem tā ir problēma numur viens,» piebilst R. Karls.

Uz jautājumu, kā situāciju risināt, speciālists atbild: primāri jādara viss, lai iedzīvotāji aptvertu, cik situācija ir nopietna. «Ja cilvēkam ir ādas vēzis jebkurā tā stadijā, tas nepazudīs pats no sevis. Arī, ja mēs ieņemsim strausa pozu, izliekoties, ka tas, ko es nedzirdu vai neredzu, mani neskar,» saka ārsts. Ādas vēzi var izārstēt pilnībā, tikai to diagnosticējot agrīnā stadijā, tāpēc cilvēkiem jāatmet bailes un jādodas uz pārbaudi. Situācijas nopietnība jāaptver arī atbildīgajām institūcijām un beidzot jāiesaistās problēmas risināšanā, kas pašlaik vispār netiek darīts. Valstī vajadzētu nodrošināt bezmaksas skrīninga iespējas riska grupai – iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem, savukārt kompensējamo medikamentu sarakstā jāiekļauj medikamenti, kuri tiek izrakstīti pacientiem ar ādas vēzi.

***

UZZIŅAI

Kampaņa, Dzīvo ar veselu ādu!

Dermatologi aicina visus iedzīvotājus pievērst uzmanību ādas stāvoklim un laikus konsultēties ar ārstu.

Līdz 6. oktobrim darbojas informatīvais tālrunis 20242222.

Var konsultēties arī neklātienē, sūtot sava ādas veidojuma vai sava dzīvesbiedra, radinieka vai citādi tuva cilvēka ādas problēmas attēlu uz info@veselaada.lv.

Vairāk www.veselaada.lv.

Avots: Dermatologi pret ādas vēzi

Svarīgākais