Vairāk nekā trešā daļa 45 gadus vecu vīriešu nekad pie ārsta nav veikuši sirds veselībai būtiskus izmeklējumus, kurus vajadzētu izdarīt vismaz reizi gadā un kas neprasa lielus naudas resursus.
Ja asinsspiedienu lielākā daļa vīriešu gadā vismaz reizi ir izmērījuši, tad holesterīna un cukura līmenis asinīs trešdaļai kungu nav mērīts nekad vai viņi par to neko nezina. Varētu teikt: kamēr nekas nesāp, nav ko iet pie ārsta, taču pilotprojekts, kas pērn veikts Liepājā un kura ietvaros izmeklēti vīrieši tieši 45 gadu vecumā, atklāj, ka šiem pašiem cilvēkiem – vairāk nekā 65 procentiem – ir liekais svars vai aptaukošanās, bet 45 procentiem virs normas ir arī glikozes līmenis asinīs un arī citi rādītāji nav iepriecinoši, un tas tuvākā vai tālākā nākotnē var novest pie sirds saslimšanām.
Slimību profilakses un kontroles centra pētniece Iveta Pudule stāsta, ka pilotprojekta laikā pie ģimenes ārsta pārbaudīts 161 vīrietis 45 gadu vecumā un 363 bērni 11 gadu vecumā. Arī bērniem izmeklējumos konstatētas problēmas: 13,7 procentiem bērnu virs normas ir holesterīna līmenis, bet 16,7 procentiem virs normas ir glikozes līmenis. Liekais svars konstatēts 15,5 procentiem bērnu, bet 9,5 procentiem – jau aptaukošanās. Gan vīrieši, gan bērni pilotprojekta laikā saņēma konsultācijas – ja ģimenes ārsts konstatēja sirds un asinsvadu saslimšanas vai to risku, tika nodrošināta kardiologa konsultācija.
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis norāda: kardiologa konsultācijai un papildu izmeklējumiem, ņemot vērā veselības rādītājus, tika pieteiktas 22 personas. «Mēs esam pieraduši skatīties vienu dienu uz priekšu, bet sirds veselības jautājumā svarīgi palūkoties desmit gadu nākotnē – kas varētu notikt ar šiem cilvēkiem, ja viņi neko nedarīs, lai sirds veselības stāvokli uzlabotu,» uzsver kardiologs. Pārbaudot vīriešus, četriem atklātas sirds saslimšanas, tostarp vienam – sirds vārstuļu patoloģija, bet septiņiem apstiprinājušās jau zināmas sirds veselības problēmas. Vairāk nekā pusei vīriešu ieteikta dzīvesveida korekcija – visbiežāk fiziskās aktivitātes un veselīga ēšana, kā arī medikamentu terapija. Veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka šādām pārbaudēm jākļūst obligātām profilaktisko ikgadējo pārbaužu ietvaros pie ģimenes ārsta.