Ģimenes ārsti aicina uz streiku

Mēs ne brīdi neesam apšaubījuši to, ka ir jāmaksā nodokļi, taču te runa ir par ko citu – cik labi obligātās veselības apdrošināšanas sistēma tiek ieviesta Latvijā un vai tas notiek atbilstoši cilvēka tiesībām, uzrunājot ģimenes ārstus no visas Latvijas, sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

 Ja jaunā likuma spēkā stāšanās gadījumā veselības aprūpi nesaņems 200 000 Latvijas iedzīvotāju, tas ārstiem nav pieņemami. Ģimenes ārsti uzskata, ka tieši viņi tad tiks nostādīti nodokļu inspektora vietā, kuram cilvēkam atteikt, kuram sniegt palīdzību – tas katru dienu būs jālemj ģimenes ārstam savas pieņemšanas laikā.

Ne mazāk par 12 algām

Jaunais veselības obligātās apdrošināšanas likumprojekts pašlaik iesniegts Saeimā, tas ir konceptuāli apstiprināts, un plānots, ka jau šonedēļ to sāks izskatīt atbildīgā Saeimas komisija. Saskaņā ar likumu tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas būs paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu vai ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs gadā ir ne mazāks kā 12 minimālo mēnešalgu. Likumprojekts paredz divu veidu veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas – regulāras brīvprātīgas valsts veselības apdrošināšanas iemaksas reizi mēnesī 28 eiro apmērā vai vienreizējs brīvprātīgs maksājums, kas atbilst trīskāršam Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

Minimums – visiem

Likumā būs noteikts veselības aprūpes minimums, kas tiks nodrošināts visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta – neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un valsts kompensējamie medikamenti. Valsts noteiks arī iedzīvotāju grupas, kuras tā apdrošinās, piemēram, bezdarbnieki, pensionāri, invalīdi un citi.

Jauno likumprojektu neatbalsta ne Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, ne Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kuras aizvadītās nedēļas nogalē vienbalsīgi pieņēma lēmumu rosināt tautas nobalsošanu, ja Saeima jauno likumu pieņems otrajā lasījumā. «Jaunais likums ir pretrunā ar Satversmi, un tas sadalīs iedzīvotājus – vieniem būs pieejama veselības aprūpe, citiem ne, un te nav runa tikai par nodokļu nemaksātājiem, bet arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem,» ģimenes ārstu nostāju skaidro L. Kozlovska. Tā varētu būt, jo likumā noteikts, ka nepietiks tikai ar nodokļu nomaksas faktu, bet tiks vērtēts, vai nodokļi nomaksāti no pietiekami lielas summas.

Piesmieta ideja

Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, jaunajam likumam stājoties spēkā, veselības aprūpi varētu nesaņemt 10 procenti Latvijas iedzīvotāju, tas ir, 200 000 cilvēku. «Tie ir pamatā cilvēki ar zemu atalgojumu, mājsaimnieces, cilvēki ar neregulāriem ienākumiem, kuriem samaksāt gadā valsts prasītos 240 latus ir praktiski neiespējami. Ko valsts viņiem pateiks? Jums būs neatliekamā palīdzība uz ielas, par pārējo jāmaksā. Šie cilvēki paliks bez jebkādas veselības aprūpes,» saka ģimenes ārste L. Kozlovska. Ģimenes ārsti arī vērsa uzmanību uz faktu: aprūpe tiks nodrošināta arī noteiktu diagnožu slimniekiem, piemēram, ar vēzi slimajiem, taču – kā būt, kamēr šī diagnoze nav noteikta? «Ja atnāk pacients, nodokļi nav maksāti vai arī nepietiekami maksāti, bet viņam ir pazīmes, simptomi, ka varētu būt ļaundabīgs veidojums? Mums viņš būs jāraida prom vai arī pašiem jāsamaksā par izmeklējumiem, vai arī jānoformē kā akūts pacients?» jautā ģimenes ārsti, «kā mēs praksē pateiksim šiem cilvēkiem – ejiet prom, jūs neesat neko maksājuši?» Ģimenes ārsts Valērijs Valdmanis spriež, ka katra ģimenes ārsta praksē varētu būt 150 šādu pacientu, katru dienu nāksies vismaz vienam atteikt palīdzību. «Šis likums ir piesmieta ideja par veselības apdrošināšanas sistēmu,» rezumē ārsts.

«Visbriesmīgākais, ka man jākļūst par nodokļu administratoru,» saka ģimenes ārste no Vidrižiem Edīte Vītola, «ja valsts vara tādas funkcijas izdomā, tad lai paši arī nāk un to dara!» Ģimenes ārsti aplaudēja idejai uzsākt streiku – «vasarā slēdzam doktorātus ciet, un tad lai visus glābj ātrā palīdzība». Ģimenes ārstus uztrauc tendence, kas parādījusies veselības ministres Ingrīdas Circenes valdīšanas laikā, – pie visa vainot ģimenes ārstus. Perinatālā mirstība – vainojams ģimenes ārsts. Dzīvildze nav tāda, kādai jābūt, – atkal ģimenes ārsts! Taču, kādā trūkumā, ar kādām problēmām sitas cilvēki laukos, to negrib redzēt.

Svarīgākais