Ja pašnodarbināta persona gadā nebūs deklarējusi vismaz 12 minimālās mēnešalgas, tā nebūs apdrošināta un veselības aprūpi nesaņems.
Izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai kompensējamos medikamentus. Ja cilvēks strādā kā darba ņēmējs, tad noteicošais būs nevis algas lielums, no kuras maksā nodokļus, bet gan darbs laika izteiksmē, proti, gada laikā būs jānostrādā vismaz 11 mēneši, Neatkarīgajai apliecināja Veselības ministrijas (VM) Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis. Pēc Tiesībsarga biroja aplēsēm, Latvijā ir vairāki desmiti tūkstošu šādu cilvēku, kuriem, neraugoties uz nomaksātiem nodokļiem – lai arī no maziem ienākumiem –, veselības aprūpes pakalpojumi būtībā tiks liegti. Veselības ministre Ingrīda Circene šādiem cilvēkiem iesaka piemaksāt ik mēnesi 28 eiro.
Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums ir iesniegts Saeimā. Saskaņā ar pašreizējo variantu strādājošie ir sadalīti pēc nodarbinātības veida. VM Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis skaidro: lai valsts apmaksātu veselības aprūpi saņemtu darba ņēmēji, viņiem svarīgāks nodarbinātības periods. «Ja 11 mēnešus esi nodarbināts neatkarīgi no algas lieluma, iegūsti tiesības saņemt valsts veselības aprūpi. Kritērijs ir laiks,» stāsta R. Osis. «Un ir cilvēki, kuri ienākumus gūst citā veidā, piemēram, pašnodarbinātie. Viņiem noteicošais būs deklarētie ienākumi pirms atvieglojuma piemērošanas.» Kā minimums, kuram gada laikā jābūt deklarētam kā ienākumiem, izvēlētas 12 minimālās mēnešalgas. Nomaksātu nodokļu fakts nav izvēlēts kā kritērijs. «Ja cilvēks deklarē ienākumus, viņš uzņemas atbildību par to, ko ir deklarējis,» uzsver R. Osis. Savukārt noteikt jebkādu nodokļu apmēru, kam jābūt nomaksātam, lai saņemtu apdrošināšanu, neesot jēgas, tad pazūd visa likuma ideja. «Tad pastāvētu iespēja samaksāt vienu eiro, un esi apdrošināts,» spriež jurists.
Viņš apliecina: ja gada laikā pašnodarbinātā ienākumi būs zemāki par minimālo algu mēnesī, tad, lai saņemtu veselības apdrošināšanu, vajadzēs veikt brīvprātīgo iemaksu. No VM speciālista skaidrotā izriet, ka nepietiks samaksāt, piemēram, par vienu mēnesi, kurā ienākumi nav sasnieguši minimālo algu, bet uzreiz par visu gadu. «Cilvēks skatās līdzi, kādus ienākumus viņš deklarē, un tagad viņam būs jāskatās tam līdzi vēl uzmanīgāk – viņa interese būs deklarēt vairāk, tā, lai ienākumu līmenis sasniegtu minimumu.»
Jaunais likumprojekts dara bažīgu Tiesībsarga biroju. VM likumprojekta anotācijā norādījusi, ka likums varētu skart ap 200 000 Latvijas cilvēku, daļa no tiem ir nodokļu nemaksātāji, daļa – dzīvo un strādā ārzemēs, taču apmēram 80 000 no tiem ir cilvēki, kuru ienākumi ir neregulāri. Speciāliste Ineta Rezevska norāda, ka tie varētu būt individuālā darba veicēji, mājsaimnieces, mazu bērnu vecāki, kuri nestrādā pilnu darba dienu un nesaņem mēnesī minimālo algu. Kā piemēru viņa min cilvēkus laukos, kuri pamatā dzīvo no naturālās saimniecības un piepelnās ar gadījuma darbiem. «Viņi cīnoties nopelna mazumiņu, un tagad valsts pasaka, ka tāpat veselības aprūpe nebūs pieejama, samaksājiet vēl mēnesī 28 eiro,» atzina speciāliste.
Skaidrojot likumprojektu, veselības ministre Ingrīda Circene Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti minēja, ka 90 procentiem iedzīvotāju nekas nemainīsies. Taču attiecībā uz pārējiem – viņiem ir jārēķinās, ka veselības aprūpe būs pieejama tad, ja cilvēks būs nomaksājis nodokļus vai arī būs valsts apdrošināts. Par cilvēkiem ar mazām algām ministre sacīja: «Acīmredzot ir kādas iespējas, kā šie cilvēki sevi uztur. Ja ir iespēja piepelnīties, tad ir iespēja piemaksāt.» Vēl viena iespēja ir lūgt sociālo palīdzību.