Jēkabpils un Rēzeknes slimnīcas pieļauj jaunu parādu veidošanos

Jēkabpils un Rēzeknes slimnīcu vadība pieļauj iespēju, ka sakarā ar valsts finansējuma samazināšanos stacionārajai aprūpei medicīnas iestādes varētu sākt grimt jaunos parādos.

Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris aģentūru LETA informēja, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu finansējums slimnīcai ir samazināts aptuveni par vienu trešdaļu, bet pacientu skaits diemžēl nemazinās. Tā kā ārstniecības iestāde turpinās sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pilnā apjomā, tās vadītājs neizslēdz iespēju, ka slimnīcai var veidoties jauni parādi, tostarp nodokļu parādi un parādi pret medicīnisko materiālu piegādātājiem.

Līdzīga situācija veidojas arī Rēzeknes slimnīcā. Kā aģentūrai LETA pastāstīja SIA "Rēzeknes slimnīca" valdes loceklis Jānis Jukna, jau pērn veikta darba optimizācija un līdz minimumam samazināts strādājošo skaits. Līdz ar to ārstniecības iestāde praktiski pilnībā ir izsmēlusi savas iekšējās rezerves, un patlaban jautājums ir, ar kādiem parādiem slimnīcai izdosies noslēgt šo gadu, jo neatliekamo medicīnisko palīdzību Rēzeknes slimnīcā arī turpmāk plānots sniegt pilnā apmērā.

Visu veidu plānveida medicīniskā palīdzība gan Jēkabpils rajona centrālajā slimnīcā, gan arī Rēzeknes slimnīcā jau patlaban ir pieejama tikai par maksu.

Jau ziņots, ka Valsts finansējums stacionārajai veselības aprūpei šogad būs vēl mazāks nekā pērn. Saskaņā ar Veselības norēķinu centra (VNC) informāciju samazinājums būs apmēram 63 miljoni latu, kas ir par 37% mazāk nekā pērn.

Latvijā

Kārtējie trīs miljoni, kas iztērēti valstij neizdevīgi un izšķērdīgi. Zaļais kurss drīzāk izmantots kā aizsegs nepamatotam līdzekļu izlietojumam. Tik skarbi ir Valsts kontroles secinājumi par zemkopības ministrijas e auto uzlādes staciju tīklu. Revidenti materiālus nodevuši tiesībsargiem un Iepirkumu uzraudzības birojam, vēsta "Nekā Personīga".

Svarīgākais