Gripas vakcīna: pareizi, ka nepirkām
Veselības ministrijas (VM) lēmums steigšus neiepirkt pandēmiskās gripas vakcīnas pērnā gada beigās bijis pareizs, uzskata VM Veselības politikas plānošanas departamenta direktore Inga Šmate.
Latvija valsts personā nolēma neiepirkt šīs vakcīnas gan naudas trūkuma dēļ, gan tāpēc, ka cilvēki tik naski nemaz nevēlas potēties. Savukārt tepat kaimiņos Igaunijā par valsts naudu vakcinē riska grupas cilvēkus, kā piedāvā vakcinēties jebkuram.
Diskusijas par AH1N1 gripas vakcīnu iegādi uzliesmoja līdz ar šīs gripas saslimšanas pacēlumu Latvijā pērn rudenī. VM apsprieda vairākus variantus par vakcīnu iegādi un galvenais – vai vispār nepieciešams iegādāties vakcīnu. Pēc ministrijas aplēsēm, riska grupā ir pusmiljons iedzīvotāju – ceturtajai daļai ir hroniskas saslimšanas. Iepriekšējo gadu gripas vakcinācijas pieredze liecina, ka vakcinējas tikai 10 procenti pacientu ar hroniskām saslimšanām. Latvijai ideāls variants būtu nodrošināt, lai vakcīnas būtu brīvajā tirgū, – kurš vēlas, tas potējas.
Valsts nepērk
I. Šmate Neatkarīgajai norāda, ka jaunā vakcīna tika saražota paātrināti, veicot saīsinātu klīnisko pētījumu apjomu, un sākotnēji tika reģistrēta ar nosacījumu, ka vakcīnas tiks pasūtītas un pārdotas tikai pēc valsts pasūtījuma ar priekšapmaksu. "Mums nebija piešķirti papildu līdzekļi pandēmijas vakcīnu iegādei un priekšapmaksai," skaidro I. Šmate, "tāpat mēs ņēmām vērā, ka vakcinācijas aktivitāte Latvijā ir zema, un tas rada risku, ka iepirktās vakcīnas konkrētām mērķa grupām netiks efektīvi izmantotas. Turklāt ar samazinātu veselības aprūpes budžetu bez papildu finansējuma, iepērkot pandēmiskās vakcīnas, var rasties risks, ka netiek nodrošināta pietiekami kvalitatīva veselības aprūpe jau saslimušajiem, – gripas slimnieku ārstēšana slimnīcās pilnībā tiek segta no valsts budžeta."
Latvijā arī ņemts vērā, ka Eiropā ir lieli neizlietoto vakcīnu krājumi un valstis nezina, kur tos likt, kā arī pati saslimšanas norise ar šo gripu izrādījusies ne tik nopietna, kā sākotnēji prognozēts. Vēl viens arguments par labu VM īstenotajai politikai ir speciālistu atzinums, ka ļoti daudziem cilvēkiem jau ir izveidojusies imunitāte.
Brīvajā tirgū arī nav
Lai gan VM atbalstīja viedokli, ka vakcinācija jāsaņem tiem cilvēkiem, kas to vēlas, un par paša cilvēka naudu, tomēr šāda iespēja pašlaik nav nodrošināta. Sākotnēji bija noteikums, ka iepirkt vakcīnas var tikai valsts, tad, paejot laikam (vairākiem mēnešiem, kuru laikā vakcinācija noritēja pilnā sparā un valstis ziņoja par vakcīnu drošību un blakusparādībām), gada nogalē varēja pārskatīt vakcīnas izplatīšanas noteikumus Eiropā.
I. Šmate norāda, ka potes brīvajam tirgum Latvijā nekad netiek iepirktas par valsts budžeta līdzekļiem, – sezonālās gripas vakcīnas, vakcīnas pret A hepatītu vai citas par saviem līdzekļiem iegādājas zāļu lieltirgotavas un tad piedāvā ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina vakcināciju iedzīvotājiem. Potēšanu pret sezonālo gripu riska grupām 50% apmērā sedz no valsts budžeta, un šī vakcīna ir pieejama poliklīnikās.
"Mēs aicinājām decembrī lieltirgotavas iepirkt arī pandēmiskās gripas vakcīnas, tomēr potes neiepirka. Nākamajai gripas sezonai noteikti tiks izstrādāta jauna vakcīna, kurā jau tiks iekļauts AH1N1 gripas komponents, un tā būs pieejama brīvajā tirgū," prognozē VM speciāliste.
Igauņi potējas
Igaunija jau pērn nolēma iegādāties vakcīnas un to arī izdarīja. No sākuma vakcīnas bija paredzētas tikai riska grupu pacientiem, tomēr, tā kā cilvēki nepotējās tik naski un bija bažas par to, ka daļa vakcīnu būs jāiznīcina, jo tās ir derīgas tikai neilgu laiku pēc pudelītes atvēršanas, tad no šā gada vakcinēties par valsts naudu var jebkurš iedzīvotājs. Vakcinējušies vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Igaunija kopumā pasūtījusi 250 000 vakcīnu devu. Arī Francija anulējusi pusi sava vakcīnu pasūtījuma, jo no 64 miljoniem iedzīvotāju vakcinējušies tikai 5 miljoni. Kā izteicies viens no Francijas valdības ministriem, komentējot valdības atbildību par tik daudz vakcīnu pasūtījumu: "Mums palaimējās, ka vīruss izrādījās ne tik bīstams, kā mēs domājām."
Gripa mazinās
Aizvadītajās nedēļās gripas aktivitāte bija zema, bet turpina palielināties saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) dati. Februāra otrajā nedēļā reģistrēti 1000,4 saslimšanas gadījumi ar elpceļu infekcijām uz 100 000 iedzīvotāju. Visvairāk slimo bērni līdz četriem gadiem.
Ar gripas izraisītu pneimoniju pēdējo divu nedēļu laikā bija hospitalizēti divi pacienti, bet kopumā gripas saslimstības tempi strauji mazinājušies. Nedēļā no apmēram 170 pārbaudītām analīzēm gripa konstatēta 6–7 gadījumos. Kopumā kopš gripas epidēmijas sākuma izmeklēti 4026 pacienti, no kuriem 1314 konstatēta gripa. Gripu pārslimojuši kopumā lielāks pacientu skaits, jo epidēmijas pacēluma laikā tika nolemts neveikt analīzes visiem pacientiem. Latvijā no gripas AH1N1 izraisītajām komplikācijām līdz šim miris 31 pacients.