Apropriācijas jeb iekšējas pārdales rezultātā veselības aprūpē slimnīcu darba finansēšanai varētu atrast 3,5 miljonus latu, Neatkarīgajai atzina veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).
2,5 miljonu latu avots būtu Zāļu valsts aģentūras peļņa, bet par vienu miljonu varētu samazināt Infektoloģijas centra budžetu, kurš pēc reorganizācijas, to apvienojot ar Tuberkulozes un plaušu slimību aģentūru, gan jau apcirpts, bet tik daudz tur vēl varot atrast, sacīja B.Rozentāle. Taču kopumā tā ir niecīga daļa no aplēstajiem 50 miljoniem, kas nepieciešami, lai cilvēki stacionāros nepaliktu bez neatliekamās palīdzības.
Kur ņems pārējo, nav skaidrs. Premjers Valdis Dombrovskis atbildot uz Neatkarīgās jautājumu par šo 50 miljonu iespējamo avotu, vakar sacīja, ka pagaidām veselības ministre viņu šajā jautājumā nav uzrunājusi. Taču no viņa teiktā varēja noprast, ka jebkurā gadījumā šādas naudas nav. Tā kā pārmetumi par situāciju veselības nozarē izskanēja arī vakar no Saeimas tribīnes pēc viņa ziņojuma par gada laikā paveikto, premjers gan arī atgādināja, ka viņa vadītās valdības laikā jau daudz kas izdarīts.
B.Rozentāle Neatkarīgajai atzina, ka ar premjeru oficiāli tiešām vēl nav runājusi, jo valdībā Veselības ministrija vērsīsies pēc pirmā ceturkšņa, kad apkopos datus un iesniegs attiecīgu ziņojumu. Taču saruna bijusi ar finanšu ministru Einaru Repši. B.Rozentāle neslēpa, ka ieteikusi pārcelt uz gada sākumu daļu no ieplānotās naudas novembrim un decembrim, lai tur, kur kvotas tūlīt beigsies, palīdzība nebūtu jāpārtrauc. Taču finanšu ministrs ar to nav bijis mierā, norādot, ka nevar jauno valdību (oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas) atstāt bez naudas un, lai tad tā domā, ko darīt. Tomēr minēto apropriāciju par 3,5 miljoniem gan Finanšu ministrija varētu akceptēt. B.Rozentāle arī cer, ka daudz lielākā apmērā varēs izmantot sociālā spilvena naudu no Pasaules Bankas aizdevuma. Neatkarīgā jau rakstīja, ka tā tiek tērēta ļoti lēni. Katru mēnesi ir pieejami apmēram divi miljoni latu, bet realitātē tiek iztērēti tikai 150 tūkstoši mēnesī. Tas ir tādēļ, ka personu loks un iespējamie pakalpojumi, ko no tās var kompensēt ir ierobežots. Piemēram, viens no mērķiem, kas tiek apmaksāts no šīs naudas ir pacientu iemaksas trūcīgajām un maznodrošinātajām personām. Taču par šo pacientu ārstēšanu jebkurā gadījumā maksā no valsts budžeta. Tas ko vēloties panākt ministre - ka ārstēšanu šiem cilvēkiem pilnībā apmaksā no sociālā spilvena naudas. Tādējādi budžeta līdzekļu iztrūkums nebūtu tik jūtams.
Lai gan izskanējuši arī viedokļi, ka naudu slimnīcām varētu pārdalīt arī no primārās un ambulatorās veselības aprūpes, B.Rozentāle to nesteidz atbalstīt, skaidrojot, ka šajos līmeņos ārstēšana ir daudz lētāka. Mazinot pieejamību tajos, varētu panākt pretējo efektu - cilvēki kļūtu vēl slimāki, agri vai vēlu viņi nonāktu stacionāros, kas vēl vairāk palielināti izmaksas.
Jāatgādina, ka finanšu līdzekļi neatliekamās palīdzības sniegšanai slimnīcās daudzviet jau aptrūkušies gada sākumā. Janvārī vien pietrūkts četru miljonu latu, ko samaksāt slimnīcām par jau veikto darbu un dati liecinot, ka tāda pat tendence saglabājusies februārī. Turklāt slimnīcās jau tā tiek apmaksāta tikai akūta ārstniecība. Par plānveida ārstēšanu un operācijām pacientiem jāmaksā pašiem. Tas novedis pie tā, ka arvien pieaug ielaistu slimību skaits, kas savukārt vēl vairāk veicina izmaksu pieaugumu medicīnā.