Lai arī Veselības ministrija (VM) uzsver, ka jaunā kārtība vērsta uz pacientu interešu aizstāvēšanu, ļaujot samazināt viņu izdevumus par ārstēšanu, tomēr, ieviešot pienākumu pirmoreiz kompensējamo medikamentu receptē rakstīt zāļu starptautisko nosaukumu un aptiekai izsniegt vislētāko, mazināsies pacientu iespējas izvēlēties un ārstu tiesības izrakstīt, viņuprāt, pacientam piemērotāko medikamentu.
Statistika liecina, ka līdz šim, pat neraugoties uz kampaņām ar aicinājumu nepārmaksāt par zālēm, pacienti tomēr iztērē lielas naudas summas dārgiem medikamentiem, lai gan ir pieejami lētāki. Veselības norēķinu centra dati parāda, ka pagājušajā gadā pacienti būtu varējuši kopumā sev ietaupīt deviņus miljonus latu, ja būtu iegādājušies lētākos līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus.
Brīvprātība nedeva rezultātu
Valdība aizvadītājā nedēļā pēc ilgām debatēm tomēr pieņēma VM virzītās izmaiņas kompensējamo medikamentu apmaksas noteikumos. Tās paredz, ka ārstiem, izrakstot valsts kompensētās zāles vai medicīnas ierīces pacientam pirmo reizi, receptē būs jānorāda to starptautiskais nepatentētais nosaukums, savukārt aptiekai būs pienākums izsniegt lētākos attiecīgās zāļu grupas medikamentus. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norāda, ka šo noteikumu būtība jāmeklē arī valdības deklarācijā, jo tajā iekļauta apņemšanās samazināt pacientu izdevumus par zālēm, kā arī veicināt patentbrīvo medikamentu lietošanu. «Tādā veidā mēs arī atbalstīsim tos ražotājus, kuri piedalās sistēmā ar zemāku medikamentu cenu, nevis ar mārketinga akcijām cenšas panākt savu medikamentu noietu,» sacīja J. Bārzdiņš. Viņš arī uzsver, ka «brīvprātīgais regulējums nestrādā», proti, neraugoties uz izglītojošiem pasākumiem un pacientu tiesībām iegādāties lētākas līdzvērtīgas zāles, šīs iespējas netiek izmantotas. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis atzīst, ka jau tagad ārstam ir jāinformē pacients, ka ir lētāki medikamenti, tāpat arī aptiekās (ja ārsts ir atļāvis zāles aizvietot) vajadzētu pacientu informēt, ka ir līdzvērtīgas efektivitātes zāles, bet par zemāku cenu. «Nestrādā šis princips,» uzskata arī J. Bundulis. Pašreiz un vēl līdz gada beigām darbojas sistēma, ka valsts apmaksā kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles ar zemāko cenu konkrētajā savstarpēji aizvietojamo zāļu grupā (tā sauktās references zāles), tomēr, ja pacients vēlas vai – vairākumā gadījumu – ja ārsts ir izrakstījis dārgākas zāles, kuras arī ir iekļautas šajā sarakstā, valsts sedz lētāko zāļu izmaksas, pārējo piemaksā pacients. Būtiskais jauninājums ir tāds, ka no nākamā gada valsts apmaksās tikai lētākās zāles, bet, ja pacients vēlēsies dārgākas, viņam tās pilnībā vajadzēs pirkt par savu naudu.
Ministrs un VM ierēdņi gan mierina, ka tas neattiecas uz pacientiem, kuri jau saņem kompensējamos medikamentus, tas attieksies tikai uz tiem, kuriem šādus medikamentus izrakstīs no nākamā gada un pirmo reizi (ja iepriekš konkrētais diagnozes medikaments nebūs izrakstīts).
Ražotāji sacentīsies ar cenu
Jaunie noteikumi principā paredz, ka zāļu ražotājiem būs jāsacenšas ar cenu, jo valsts apmaksās tikai vienu lētāko medikamentu. VM izdomājusi sistēmu, ka lētāko medikamentu, kas būs jāizsniedz aptiekā pacientam, noteiks Nacionālais veselības dienests (tas savu darbu sāks 1. novembrī, izveidots, apvienojot Veselības ekonomikas centru un Veselības norēķinu centru) divas reizes gadā – uz pirmo janvāri un gada vidū. Noteiktā laikā ražotāji pieteiks cenas – tiks rīkota tāda kā izsole, kurā izvēlēsies optimālo medikamentu. VM vēl precīzi nevarēja pateikt, cik lielai vajadzēs būt atšķirībai starp divu vai vairāku medikamentu cenām, lai vienu no tiem atzītu par vislētāko. Pašlaik medikamentam jābūt par 30% lētākam, lai tas tiktu atzīts par references medikamentu, proti, to, no kura vadās, nosakot apmaksājamo summu pacientam. «Uzņēmumi, kas garantēs lētāko cenu, garantēs sev ieņēmumus,» saka veselības ministrs.
Aptiekām būs pienākums turēt uz vietas lētākās kompensējamo medikamentu sistēmā iekļautās savstarpēji aizvietojamās zāles un būs jānodrošina zāļu krājumi vismaz vidējam piecu dienu patēriņam. Lētākās zāles, kuras aptiekā nav bijušas pieprasītas pēdējā mēneša laikā, būs jāsagādā ne vēlāk kā 12 stundu laikā pilsētā un diennakts laikā lauku teritorijās. Lētāko medikamentu būs iespējams nomainīt pret dārgāku, ja esošais nesniegs vēlamo ārstēšanas rezultātu, par to veicot ierakstu pacienta medicīniskajā kartē. Pacientam vajadzēs informēt ārstu, ka viņam, piemēram, ir blakusparādības no konkrētā medikamenta, un ārsts varēs izrakstīt dārgāku – taču nav skaidrs, vai atkal starptautisko nosaukumu (aptieka skatīsies, kurš ir nākamais lētākais) vai tad varēs receptē minēt konkrētu medikamentu. Par pacientu tiesībām VM saka: tādas paliek, jo varēs par pilnu maksu nopirkt to, ko vēlas, bet valsts var atļauties tikai lētāko.
Neatbalsta
Iebildumi pret šiem noteikumiem izskanējuši no daudzām pusēm, praktiski nav nevienas organizācijas, kas atbalstītu šos noteikumus. Arī Neatkarīgās aptaujātie zāļu ražotāji norādīja, ka pacientiem un arī ārstiem jābūt iespējām izvēlēties, Latvijas Ārstu biedrība savukārt uzsver ārstu būtību – profesionālo neatkarību ārstēšanas tehniku izvēlē, kas iekļauj arī noteiktu medikamentu izvēli.
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs, ārsts Alvils Krams rakstiskā paziņojumā norāda: šie grozījumi neievēro vienlīdzības principu kompensējamo zāļu pieejamībā ar vienādu slimību slimojošiem pacientiem, un tas ir tikai viens no iebildumiem (profesors norāda, ka iebildumu saraksts bijis uz 48 lappusēm). A. Krams min hipotētisku piemēru. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas zāļu A sarakstā ir vairākas vienu un to pašu medikamentu (ar vienādu vispārīgo nosaukumu) un tā devu saturošas zāles. Zāles A (ražotas Indijā), kuras maksā četrus latus, kā arī zāles B, C un D (ražotas Krievijā, Horvātijā un Vācijā, to cena attiecīgi ir 4,20, 4,40 un 4,60 latu). Visas četras zāles ir tā sauktās ģeneriskās jeb patentbrīvās (oriģinālās ASV ražotās zāles Latvijā nav reģistrētas). Valsts kompensējamās sistēmas ietvaros kompensē 75 procentus jeb trīs latus no lētākajām zālēm (A) – tātad, pacientam izvēloties attiecīgi zāles A, B, C vai D aptiekā, ir attiecīgi jāmaksā viens, 1,20, 1,40 vai 1,60 latu. Izdevumi no valsts budžeta nemainās, atšķirīgs ir tikai pacienta līdzmaksājuma apjoms. «Ja grozījumus pieņem un Latvijas iedzīvotājam gadīsies pirmo reizi saslimt pēc 2011. gada 1. janvāra, sistēmas ietvaros valsts viņam kompensēs trīs latus, tikai lietojot vislētākās zāles A. Ja pacients vēlēsies saņemt zāles B, C vai D, viņam būs jāmaksā pilna maksa. Ja pacients slimo jau šobrīd vai saslims līdz 1. janvārim, valsts kompensē un arī turpmāk kompensēs trīs latus arī par zālēm B, C un D. Tātad no 1. janvāra daļa pacientu būs vienlīdzīgāki par pārējiem vienlīdzīgajiem,» uzskata ārsts.