Viļņošanās par jauno kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtību ir lielāka, nekā varētu būt reālās problēmas, uzskata jaunā veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība).
Viņa nedomā pārskatīt Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus recepšu izrakstīšanas kārtībā, kurus savas darbības pēdējā nedēļā pieņēmusi valdība un kuri no nākamā gada paredz: ja ārsts izraksta recepti kompensējamiem medikamentiem kādam pacientam pirmoreiz, viņam tajā jānorāda medikamenta starptautiskais nosaukums, savukārt aptiekai būs pienākums izsniegt lētākās zāles.
Šī VM ierosme raisīja būtiskus iebildumus no ārstu puses, kā arī neskaitāmām mediķu profesionālajām organizācijām un arī pacientu organizācijām. Savās divās pirmajās kā ministres darba dienās I. Circene tieši par šo jautājumu ir daudz runājusi gan ar ārstiem, gan citiem speciālistiem, un viņa nedomā, ka pašlaik šis jautājums būtu pārskatāms vai atceļams. «Man tika minēti vismaz četru valstu piemēri, ka šādas rīcības rezultātā pazeminās zāļu cenas,» ceturtdien atzina I. Circene. «Es pagaidītu vismaz pusgadu, paskatītos, vai samazinās cenas. Turklāt šajos noteikumos ir iekļauts princips: ja pacientam nepalīdz lētākais medikaments, ārsts var izrakstīt citu.»
Kā savas darbības galveno prioritāti jaunā ministre, kas gan jau ir ieņēmusi šo amatu laikā no 2003. gada aprīļa līdz 2004. gada martam, nosauc veselības aprūpes pieejamību pacientiem. «Pirmkārt, nepieciešams pilnveidot pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā vienmērīgi,» norāda I. Circene. Otrkārt, ir jāpaplašina ambulatoro pakalpojumu pieejamība.
Pēc ministres domām, nepieciešama e-veselības ieviešana, lai padarītu efektīvu veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, bet pacientam – pakalpojuma saņemšanu. «Jāmaina arī finansējuma sistēma. Valdības deklarācijā ierakstīju, ka nepieciešams pilnveidot šo sistēmu, pakāpeniski palielinot finansējumu un saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu,» saka I. Circene. Tieši šī ideja atšķir I. Circeni no visiem iepriekšējiem veselības ministriem, jo katrs no tiem nācis vismaz ar kādu jaunu ierosmi vai aizstāvējis kādu noteiktu pozīciju, piemēram, iepriekšējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) – virzību uz ambulatoro veselības aprūpi, profilaksi, veselīga dzīvesveida popularizēšanu.
I. Circene skaidro, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir jāsasaista ar nodokļu nomaksu – tātad plānveida palīdzība būtu par valsts naudu garantēta tikai tiem, kuri maksā nodokļus. Izņēmums būtu bērni, pensionāri, oficiāli reģistrētie bezdarbnieki, neatliekamā medicīniskā palīdzība – tā tiktu nodrošināta visiem. I. Circene norāda, ka šāda sistēma varētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada vasarā.
Jaunā ministre arī atzīst, ka pozitīvi vērtējama arī ģimenes ārstu kvalitātes programma, tomēr labāk būtu noteikt vairākus obligātus kritērijus, kuri būtu jāpilda visiem ģimenes ārstiem, nevis desmitiem – neobligātus. Viņa arī sola runāt ar ģimenes ārstiem par hronisko pacientu aprūpi, lai atslogotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu.
I. Circene norāda, ka pēc trim gadiem viņas darbu varēs vērtēt pēc tā, vai ir sasniegti šie rādītāji – samazināts gaidīšanas laiks rindā pie ārsta; mazāk neatliekamās palīdzības izsaukumu uz hronisku slimību saasinājumiem; savlaicīgi novērsta pacientu invaliditāte. Taču pirmais uzdevums jau tuvākajām dienām ir nākamā gada budžeta veidošana, un pagaidām nav zināms, vai izdevumu samazinājums tiks prasīts arī veselības aprūpē.