Par operāciju, diagnostisku izmeklējumu vai speciālista konsultāciju pacienti izvēlas maksāt paši, negaidot, kamēr pienāks kārta uz valsts plānoto medicīnisko pakalpojumu. Slimnīcām nav precīzu datu par to, cik daudzi pacienti aizņemas naudu vai ņem kredītu bankā, lai ārstētos, tomēr pēc informācijas, cik neliela daļa to dara par valsts finansējumu, secināms, ka pacientiem nākas ņemt kredītus vai arī palikt parādā slimnīcai un pēcāk skaidroties jau ar parādu piedzinējiem.
Piemēram, kādā reģionālā slimnīcā ik mēnesi parādā paliek astoņi tūkstoši pacientu, un pusē gadījumu lietas tiek nodotas piedzinējiem, un tad jau jāmaksā ne tikai par operāciju, bet arī soda procentus.
Par valsts atvēlēto finansējumu slimnīcas lielākoties var sniegt palīdzību tikai akūtos gadījumos, taču arī akūtajiem pacientiem, kuri nav atbrīvoti no pacienta iemaksas, ir jāmaksā 9,50 lati par stacionārā pavadīto diennakti, par operāciju līdzmaksājums ir 30 latu, par datortomogrāfisko vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu atkarībā no izmeklējuma veida pacienta iemaksa ir 10–25 lati. Slimnīcas sniedz arī plānveida palīdzību, taču ierobežotā apjomā, tāpēc veidojas rindas un atsevišķās slimnīcās, piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, plānveida palīdzību varēs sniegt tikai nākamgad.
Pieci procenti
Vidzemes reģionālajā slimnīcā ārstējas arī plānveida pacienti, pārsvarā dienas stacionārā, bet diennakts stacionārā plānveida pacientu skaits ir neliels – pieci procenti no visu pacientu skaita. Tie ir medicīniskās rehabilitācijas pacienti, grūtnieces ar plānotu ķeizargriezienu un pacienti, kuriem tiek veikta lielo locītavu endoprotezēšana, skaidro Vidzemes slimnīcas pārstāve Benita Brila. Slimnīca pacientus nekreditē, un slimnīcai nav ziņu, vai pacienti ārstēšanās nolūkiem ņem kredītus bankā. Taču no šā gada septembra slimnīcā stājas spēkā jauna kārtība – par plānoto maksas ambulatoro pakalpojumu pacientam jānorēķinās simt procentu apjomā pirms pakalpojuma saņemšanas (nevar saņemt palīdzību, ja nesamaksā vispirms, tā ir arī pierasta prakse ambulatorajās iestādēs), bet par plānoto maksas pakalpojumu dienas stacionārā un diennakts stacionārā pacientam jānorēķinās 80 procentu apjomā pirms tā saņemšanas. Tas nozīmē, ja pacients šo naudu nesamaksā jau pirms operācijas, tad to var arī nesaņemt (tas neattiecas uz neatliekamo palīdzību). Cilvēki, redzot, ka būs jāgaida rindā, ir gatavi maksāt – pirmām kārtām apmaksā ambulatorās konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus un operācijas.
«Ir gadījumi, kad pacients atstāj slimnīcu, nesamaksājis par saņemtajiem pakalpojumiem,» atzīst B. Brila. Ja viņš nespēja (līdz 1. septembrim) samaksāt tajā pašā dienā vai izrakstīšanās dienā, ar viņu tika noslēgts līgums par atlikto maksājumu. Slimnīca noteikusi 30 dienu ilgu parāda atmaksas termiņu, tomēr, ja cilvēks kavē maksājumu, slimnīcai ir tiesības pacienta personas datus nodot piedzinējiem un pat fizisko personu kredītvēstures datu bāzē.
Nodod parādu piedzinējiem
Liepājas reģionālajā slimnīcā uz valsts apmaksātām plānveida operācijām jāgaida rindā vismaz četri mēneši, taču slimnīcā tiek veiktas maksas operācijas, par kurām pacienti maksā gan pirms, gan pēc pakalpojuma saņemšanas. «Turklāt, zinot iedzīvotāju ierobežotos finansiālos apstākļus, piedāvājam slēgt līgumu par pakāpenisku rēķina samaksu,» Neatkarīgajai stāsta Liepājas slimnīcas speciāliste Indra Grase. Pacienti parasti izvēlas paši apmaksāt, ja viņiem ir nepieciešams veikt šo operāciju un ja slimnīca nāk pretim, ļaujot maksāt vēlāk. Tomēr ir daļa cilvēku, kuri nevar samaksāt par akūtos gadījumos sniegtiem pakalpojumiem. Šādos gadījumos slimnīca piedāvā slēgt divpusēju līgumu par dalītu summu kādā konkrētā laika posmā. Ja arī tad netiek maksāts, tad vairākas reizes sūta atgādinājumus par neapmaksāto rēķinu, bet kā pēdējā iespēja tiek izmantota dokumentu iesniegšana parāda piedziņas firmai. Pacientu parādnieku skaits tomēr nav mazs – katru mēnesi Liepājas slimnīcai parādā paliek 7–8 tūkstoši pacientu, un pusē gadījumu lietas tiek nodotas parādu piedzinējiem.
Slimnīca nevar kreditēt
Šāgada pirmajā pusgadā to pacientu īpatsvars, kuri saņēma stacionāro plānveida palīdzību, bija 18%, liecina P. Stradiņa slimnīcas dati. Šo pacientu vidū ir černobilieši, vēža pacienti (arī neiroonkoloģiskie pacienti), pacienti ar iedzimtām sejas anomālijām un citi. Pārējiem pacientiem, kuri vēlas saņemt plānveida palīdzību, ir jāmaksā. Negaidot valsts palīdzību, Stradiņa slimnīcā cilvēki paši visvairāk izvēlējušies maksāt par pakalpojumiem ķirurģijā, oftalmoloģijā (acu ārstniecība) un kardioloģijā.
Līdzīgi kā citās slimnīcās, arī Stradiņos nav informācijas, cik daudzi pacienti ņem kredītus operāciju apmaksai, taču cilvēki maksā paši vai arī izdevumus sedz apdrošināšana, ja tāda ir. «Līdz šim atsevišķos gadījumos slimnīca izrādījusi pretimnākšanu, atsevišķiem klientiem par saņemto pakalpojumu ļaujot norēķināties ilgākā laika periodā, diemžēl šādu praksi slimnīca neturpinās, jo nevar uzņemties bankas funkciju un tās rīcībā nav brīvu naudas līdzekļu iekšējās kreditēšanas nodrošināšanai,» atzina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis. Slimnīcai gan ir bijušas sarunas ar vairākām kredītiestādēm par jauna produkta (patēriņa kredīts ārstniecībai) nepieciešamību un lietderību. Pozitīvi par šādu produktu ir izteikusies viena banka.
Vairākumā gadījumu pacienti sekmīgi norēķinās ar slimnīcu izrakstīšanās dienā vai valdības noteikumos paredzētajā termiņā – 15 dienu laikā, taču ar personām, kurām dažādu iemeslu dēļ šādas iespējas nav, slimnīca paraksta vienošanos par apmaksas nosacījumiem. Gadījumos, kad slimnīcas klienti nepilda savas finansiālās saistības, naudas līdzekļi tiek atgūti ar parādu piedziņas uzņēmumu starpniecību. Šādos gadījumos klientam bez ārstniecības izmaksām jāsedz arī parādu piedziņas uzņēmuma izdevumi.