Pērn vairāk nekā septiņas reizes pieaugusi saslimstība ar legionelozi jeb leģionāru slimību, un izteikts saslimstības pieaugums novērots arī zarnu infekcijas slimībām, kašķim un seksuāli transmisīvajām slimībām (STS), liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) apkopotā informācija.
Ja iepriekšējos gados tika reģistrēti tikai daži legionelozes gadījumi, tad 2011.gadā kopumā tika reģistrēti 49 gadījumi, no kuriem pieci ar letālām sekām, bet procentuāli šīs infekcijas pieaugums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir lielāks nekā 700%.
Trihinelozes pieaugums 2011.gadā, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo saslimšanas gadījumu skaitu, bija 600% – vidēji gadā saslimušo skaits pieaudzis no septiņiem līdz 52 gadījumiem.
Saslimstība ar vīrusu zarnu infekcijām pieaugusi par 16% – ārsti ziņojuši par 5835 saslimušajiem, iepriekšējos piecos gados vidēji gadā tika reģistrēti 3953 gadījumi. Tostarp strauji pieaugusi saslimstība ar rotavīrusu infekciju, par 40% pārsniedzot pēdējo piecu gadu vidējo radītāju.
2011.gadā reģistrēti 1088 salmonelozes gadījumi, kas ir par 22% vairāk nekā vidēji gadā iepriekšējā piecu gadu periodā. Par 23% vairāk nekā vidēji tika reģistrēti zarnu infekcijas gadījumi ar nenoskaidrotu slimības izraisītāju.
Pērn turpinājis pieaugt ar kašķi saslimušo cilvēku skaits. Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka, piemēram, 2010.gada novembrī reģistrēti 147 inficēšanās gadījumi ar kašķi, savukārt 2011.gada novembrī – 247 gadījumi. Kopumā pagājušajā gadā reģistrēti 1532 kašķa gadījumi. Pēdējo piecu gadu vidējais gadījumu skaits bija 765.
Par 39% salīdzinājumā ar vidējo gadījumu skaitu iepriekšējā piecu gadu periodā pieaudzis saslimušo skaits ar mikrosporiju, kopā reģistrēti 469 mikrosporijas gadījumi.
Saslimušo skaits ar gonoreju, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo gadījumu skaitu, pērn pieaudzis par 36%, turklāt – par 54% vairāk nekā aizpērn. Pagājušajā gadā kopā reģistrēti 550 gonorejas slimnieku. Savukārt hlamidioze konstatēta 1576 pacientiem, kas ir par 113% vairāk nekā vidēji analogā laika posmā iepriekšējos piecos gados.
Salīdzinājumā ar 2010.gadu pagājušajā gadā Latvijā par 10% pieaudzis personu skaits ar jaunatklātu HIV infekciju. 2011.gadā HIV infekcija konstatēta 301 cilvēkam iepretim 274 gadījumiem 2010.gadā.
Pagājušajā gadā reģistrēti 1269 jaunatklāti hroniski C hepatīta saslimšanas gadījumi, kas par 21% vairāk nekā 2010.gadā. Salīdzinājumā ar 2010.gadu par 10% pieauga arī akūtu C hepatīta gadījumu skaits, kopā reģistrēti 67 saslimšanas gadījumi.
Savukārt turpināja samazināties saslimstība ar B hepatītu, un 2011.gadā šī slimība reģistrēta 64 cilvēkiem, kas ir par 25% mazāk nekā 2010.gadā. B hepatīta gadījumu skaita samazinājums ir izskaidrojams ar vakcinācijas pozitīvo ietekmi. Ja pirms bērnu vakcinācijas sākšanas 1997.gadā Latvijā katru gadu tika reģistrēti vidēji 46 B hepatīta gadījumi bērniem, tad pagājušajā gadā – tikai viens. Saslimušais bērns nebija vakcinēts pret B hepatītu.
2011.gadā reģistrēti mazāk saslimšanas gadījumu ar citām infekcijas slimībām, kas novēršamas ar vakcināciju. Piemēram, turpināja samazināties saslimstība ar vējbakām. Bērnu vakcinācija pret šo infekciju tika sākta 2008.gadā, un salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem pēdējos piecos gados 2011.gadā novērots vējbaku gadījuma skaita samazinājums par 42%.
Latvijā reģistrēto pirmreizējo tuberkulozes (TB) pacientu skaits 2011.gadā ir nedaudz mazāks kā 2010.gadā. Pērn reģistrēti 788 saslimšanas gadījumi jeb 35 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2010. gadā – 825 jeb 36,6 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Taču 2011.gadā iezīmējās nelabvēlīga tendence – TB gadījumu skaita pieaugums bērniem (0–14 gadu). 2011.gadā reģistrēts 61 saslimšanas gadījums ar tuberkulozi bērniem, kas ir 19,8 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju. Statistika rāda, ka 2010.gadā bija reģistrēti 45 saslimšanas gadījumi bērniem, kas ir 14,5 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju.
2011.gadā nedaudz samazinājies reģistrēto tuberkulozes recidīvu skaits – 96 gadījumi, kas ir 4,3 slimojošie uz 100 000 iedzīvotāju. 2010.gadā šis rādītājs bija 109 gadījumi jeb 4,8 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju.
"Parasti tādas infekcijas kā zarnu infekcijas, kašķis, seksuāli transmisīvās slimības tiek piedēvētas sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Un šādu slimību pieaugumu tik tiešām var novērot, pasliktinoties dzīves kvalitātei. Taču jāņem vērā, ka šo infekciju izplatība var skart ikvienu – šīs infekcijas, tāpat kā citas, ir lipīgas, un, neievērojot individuālu piesardzību, higiēnas prasības, tostarp roku higiēnu, kontaktu novēršanu ar saslimušajiem, – ar minētajām slimībām var inficēties jebkurš," norādīja LIC direktora vietniece medicīnas jautājumos Velga Ķūse. "Tāpēc infekcijas slimību profilakses pasākumi joprojām ir nozīmīgi un aktuāli. Neatklāts un neizārstēts slimnieks ir potenciāls avots tālākai infekcijas izplatīšanai gan viņa paša ģimenē, gan izglītības iestādē, gan darbavietā un sabiedrībā."
LIC atgādina, ka svarīga ir arī ārstu ziņošana par infekcijas slimību gadījumiem, jo epidemiologi izvērtē katru saņemto signālu, un, ja nepieciešams, organizē pasākumus, lai novērstu infekcijas tālāku izplatīšanos.