Statistika liecina, ka Latvijā, pēc 1995.gada un 2001.gada difterijas uzliesmojuma, ir samazinājusies saslimstība ar difteriju - informē Latvijas Infektoloģijas centrs.
Fakti rāda, ka 90- to gadu sākumā Latvijā pēc vairāku gadu mierīga perioda, sākās difterijas epidēmija, kopš 1993.gada reģistrēti pavisam 1492 saslimušie un 110 miruši ar šo infekciju. Epidēmijas sākumā ar difteriju slimoja vidēji 133 cilvēki gadā, sasniedzot pat 369 gadījumus gadā. Saslimušie lielākoties nebija vakcinēti pret difteriju, toreiz daudzi pakļāvās popularizētajai idejai, ka vakcīnas ir kaitīgas un tāpēc pret infekcijas slimībām nevajag vakcinēties. Infekcijas izplatība un ārstēšana realitātē pierādīja šāda uzskata nepareizību, cilvēki sāka aktīvāk vakcinēties pret difteriju, tādējādi samazinot inficēšanās draudus savai un kolektīvai drošībai. Pēdējo trīs gadu laikā (2009.-2011.gadā) ar difteriju saslima pavisam 14 iedzīvotāji.
2011.gadā kopumā reģistrēti seši saslimšanas gadījumi ar difteriju.
Šogad, nupat reģistrēts pirmais, laboratoriski apstiprinātais saslimšanas gadījums ar difteriju. Patlaban ar difteriju saslimis pacients ārstējas LIC klīnikā.
"Kāpēc? Kā tas varēja notikt? - tas ir visbiežāk uzdotais jautājums, kad cilvēks uzzina par savu vai savu ģimenes locekļu saslimšanu ar bīstamo infekciju" - stāsta Latvijas Infektoloģijas centra direktora vietniece Velga Ķūse. "Diemžēl, uz šo jautājumu atbilde katram saslimušajam ir citāda - taču visbiežāk cilvēki nav vakcinējušies un nav sekojuši līdzi savam vakcinācijas kalendāram, bet difterija ir vakcīnregulējama saslimšana".
Daktere skaidro, ka pieaugušajiem, kuri pret difteriju nav potēti, vai pēc pēdējās potes saņemšanas ir pagājuši vairāki gadi, būtu vēlams saņemt potēšanās kursu - trīs potes. Pēc pirmās potes jāpaiet pusotram mēnesim, tad jāsaņem otrā pote. Trešā pote jāsaņem pēc sešiem mēnešiem. Bērniem parasti vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12-15 mēnešu vecumā, bet pēc tam 7 un 14 gadu vecumā. Imunitāte nesaglabājas visu mūžu, tāpēc revakcināciju ieteicams veikt ik pēc pieciem līdz desmit gadiem.
Ikviens cilvēks vakcināciju pret difteriju var saņemt bez maksas pie sava ģimenes ārsta, vai ārsta norādītā vakcinācijas kabinetā, kā arī LIC vakcinācijas kabinetā.
Difterija ir ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība. Slimības pazīmes: vispārējs nespēks, svīšana, nogurums, temperatūras paaugstināšanās, kakla sāpes, rīkles apsārtums, tūska, rīšanas grūtības, klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana, kā arī iespējamas galvassāpes un apetītes zudums, aplikumi uz mandelēm, kurus grūti noņemt un tūska (kaklā, zemādas)
Vienlaikus ar minētajām saslimšanas pazīmēm, difterijas toksīni izplatās visā organismā. Tie iedarbojas uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu, skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju. Ja cilvēks savlaicīgi negriežas pēc medicīniskās palīdzības vai ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties ar nāvi.
Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos var būt pat līdz 10 dienām.
Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir tās baktērijas nēsātājs.
LIC speciālisti paskaidro, ka ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus, ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks, vai difterijas izraisītāja nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, deju zālē, kinoteātrī, dažādos daudz cilvēku apmeklētos pasākumos, citās sabiedriskās vietās. Visbiežāk ar difterijas baktēriju tiek inficēti elpceļi, retāk - dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda un āda.
2011.gadā tika reģistrēti mazāk saslimšanas gadījumu arī ar citām infekcijas slimībām, kas novēršamas ar vakcināciju. Piemēram, turpināja samazināties saslimstība ar vējbakām. Bērnu vakcinācija pret šo infekciju tika uzsākta 2008.gadā, un salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem pēdējos piecos gados, 2011.gadā novērots vējbaku gadījuma skaita samazinājums par 42%.
Mediķi uzskata, ka ikvienam cilvēkam, lai izvairītos no saslimšanas ar infekcijas slimībām, būtu gan jāapsver iespēja potēties pret sevišķi lipīgu un bīstamu infekciju saslimšanām, gan, ja cilvēks jau ir potējies, tad - jāseko līdzi un jāievēro vakcinācijas termiņi.