Slimnīcu kredītu saldēšanā redz politiku

To, ka kārtējo reizi atlikts jautājums par atļauju slimnīcām lietot valsts galvotos kredītus, par veselības aprūpes jomu atbildīgā Tautas partija vērtē kā politisku spēli, ko realizējot Jaunais laiks – premjera un finanšu ministra portfeļa nesēji, no kuru lēmuma vistiešākajā veidā atkarīgs šis jautājums.

Oficiālā versija – Veselības ministrijai joprojām nav izdevies pārliecināt Finanšu ministriju, ka slimnīcas ar saviem maksājumiem spēs tikts galā.

Lai arī bija plānots jau šodien šo jautājumu virzīt izskatīšanai valdībā, Ministru kabineta komiteju sēdē, kurā vakar aiz žurnālistiem slēgtām durvīm skatīja ziņojumu par valsts galvotajiem kredītiem, lēmums tā arī netika pieņemts, un Finanšu ministrija Veselības ministrijai prasījusi papildu ziņas, lai apliecinātu jautājuma pamatotību. Veselības ministre Baiba Rozentāle šādu notikumu attīstības gaitu uztvēra ar neizpratni, cerot, ka kaut kas mainīsies dažas stundas vēlāk koalīcijas partiju sanāksmē. Taču arī tur vienprātība panākta netika.

Gan veselības ministre Baiba Rozentāle, gan arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis, kurš bija klāt valsts galvoto kredītu apspriešanā koalīcijas sanāksmē, spriež, ka jautājums no Finanšu ministrijas puses tiek uzstādīts absurdi, piemēram, tiek prasīti arvien jauni aprēķini, pēdējie no tiem – par finanšu situāciju 30 gadiem uz priekšu – visā kredīta atmaksas termiņā. Taču veselības nozares finansējums lielā mērā atkarīgs no politiskiem lēmumiem, tādēļ arī šajā ziņā lēmums par atļauju aizņemto naudu lietot esot vienkārši jāpieņem politiski. Turklāt, kā izriet no Veselības ministrijas ziņojuma, pašlaik nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt finanšu apjomu, kas būs nepieciešams valsts galvoto aizdevumu atmaksai, jo tas ir atkarīgs no EURIBOR likmes. Turklāt – par saņemto naudu procenti jāmaksā jebkurā gadījumā, izmanto to slimnīcas infrastruktūras attīstībai vai nē. Tāpēc tagad ietaupīt, vienkārši apturot projektu realizāciju, nemaz nevarot.

Jaunā laika pārstāvji gan iepriekš Neatkarīgajai atzinuši, ka ar iesāktajiem, bet nepabeigtajiem projektiem, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā vai Austrumu slimnīcā, problēmām nevajadzētu būt, jo par to turpināšanu domstarpību neesot. Taču līdzšinējā pieredze ar Kuldīgas un Ludzas slimnīcām, kuru vietā kredīta maksājumi bija jāsedz no valsts budžeta, liekot būt piesardzīgiem. Šīs slimnīcas pašas ar savām saistībām jau nav tikušas galā. Neesot arī skaidrības par P. Stradiņa slimnīcas attīstības plāniem un spēju finansēt vērienīgos iecerētos projektus. Tādējādi slimnīcām, kas vēl nav saņēmušas visu valsts galvotā aizdevuma summu vai noslēgušas visus līgumus, būtu jāizvērtē iespēja realizēt iecerētos projektus par mazāku finansējumu.

Jāatgādina, ka kopumā 2006. un 2007. gadā veselības aprūpes iestādēm un Rīgas Stradiņa universitātei tika izsniegti valsts galvotie aizdevumi kopumā 155,5 miljonu latu apmērā, kurus izsniedza Ziemeļu investīciju banka un DEPFA BANK. Šobrīd no šīs summas ir apgūti ap 46 miljoniem latu. Pamatsummu atmaksa vairākiem projektiem tiks uzsākta 2010. gadā, bet kredīta atmaksas gala termiņš lielākoties ir ap 2040.–2049. gadu.

***

UZZIŅAI

Valsts galvotie kredīti no 2006. gada ārstniecības iestāžu renovācijai

Ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai

Ģintermuiža 10 457 110 latu (DEPFA BANK plc)

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca 1 884 120 latu (Ziemeļu investīciju banka)

Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca Ainaži 1 270 400 latu (Ziemeļu investīciju banka)

Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca 10 336 140 latu (DEPFA BANK plc)

Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca 3 312 230 latu (Ziemeļu investīciju banka)

Jaunuzceltā korpusa nodošana ekspluatācijā

Ludzas rajona slimnīca 4 000 000 latu (Ziemeļu investīciju banka)

Jaunā korpusa rekonstrukcijai, celtniecībai un medicīniskā aprīkojuma iegādei

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 18 350 000 latu (DEPFA BANK plc)

Infrastruktūras sakārtošanai

P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 46 400 000 latu (DEPFA BANK plc)

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs 18 514 000 latu (Ziemeļu investīciju banka)

Rīgas Austrumu slimnīca 39 056 000 latu(DEPFA BANK plc)

Latvijā

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) mācās no komunikācijas kļūdām nesenā Krievijas militārā drona incidenta laikā, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks, pulkvedis Māris Tūtins.

Svarīgākais