Vētra par abortiem nerimst

Tikpat vētraini kā pirmoreiz, arī otrajā Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas sēdē tika diskutēts par iespējamām izmaiņām likumos, paredzot nedzimuša bērna dzīvības aizsardzību. Deputāti vienojās, ka jāizveido darba grupa, pieaicinot visu iesaistīto jomu ekspertus.

Asās diskusijas sākušās pēc Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vadītāja Imanta Parādnieka ierosmes mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu un noteikt, ka «katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību». Pašlaik likums paredz «katra bērna tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību». Lai arī rosinātās izmaiņas paredz sargāt vēl nedzimušu bērnu (no kā daudzi izdarījuši secinājumu, ka tas ir abortu aizliegums, proti, ja aizsargā nedzimušu bērnu, tas varētu nozīmēt liegt tādas operācijas, kas bērnu nonāvētu), I. Parādnieks vairākas reizes atkārtoja, ka nav paredzēts aizliegt abortu. Priekšlikums ir vērsts, lai sabalansētu sievietes tiesības ar vēl nedzimuša bērna tiesībām dzīvot un runāt par atbalstu, lai abortu skaits Latvijā mazinātos. Tomēr diskusijas praktiski ir tikai par to, vai likumā būtu iekļaujams šāds pants. Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule atzina: jautājums ir ļoti daudz jāizdiskutē; ja mēs pasakām, ka bērns no iedzimšanas brīža ir aizsargājams, bet noteiktos apstākļos to var nogalināt (veikt abortu), tad jau tas attiektos arī uz dzimušiem bērniem. «Nedzimušu bērnu nevar skatīt atrauti no sievietes, jo bez mātes šis bērns nevar izdzīvot. Ir daudz jautājumu, kuri šajā sakarā jāpārrunā, viss nav tik vienkārši,» saka L. Cipule.

Krīzes centra Skalbes psiholoģe Marija Ābeltiņa atzina, ka šādas likuma izmaiņas neatrisinās problēmas: «Ikdienas darbā redzam, ka meitenes vispār nezina, kā rodas bērni. Redzam situācijas, kad meitenei pasaka: tu esi kuce, un izmet no mājām. Pieņemsim, ka mēs dosim ilgāku laiku apdomāties, bet kas šajās dienās mainīsies?» Otrs ierosinājums ir pagarināt laiku, kas sievietei tiek dots, lai apdomātos no 72 stundām uz piecām diennaktīm.

Asociācijas Ģimene vadītāja Ilona Bremze atzina, ka, visticamāk, sabiedrība nav gatava šim priekšlikumam. Sarunā ar Neatkarīgo viņa atzina, ka situācija nav normāla, ka sievietēm netiek dotas tiesības zināt, kas vispār ir aborts un laiks apdomāties. «Mēs tiešām neuzstājam uz aborta aizliegumu, tāpēc nesaprotam to naidīgumu, kāpēc ir nevēlēšanās kaut ko mainīt. Mēs nedomājam uzlikt papildu pienākumu ārstiem, vienkārši viņi varētu sievietēm iedot informāciju, kur meklēt palīdzību un konsultēties,» skaidroja I. Bremze.

***

viedoklis

Nellija LIETUVIETE, Rīgas Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja:

– Te tomēr ir saskatāms abortu aizliegums. Man ir jautājums, kādēļ atkal rodas šis jautājums un kādēļ atkal ir divi grēkāži – sieviete un ginekologs. Vai mums vajag Rumānijas piemēru, kad sievietes mira no nelegāliem abortiem? Jūs diskutējat, bet jūs neredzat, kādā situācijā pie mums atnāk sievietes. Joprojām ir gadījumi, kad sieviete ir mēģinājusi pati pārtraukt grūtniecību un tas nav izdevies. Tā ir ļoti bīstama operācija. Ārsts ir atbildīgs par to, lai saglabātu sievietes reproduktīvo veselību, un, ja mēs piedāvājam pagarināt laiku, kas sievietei dots, lai apdomātu, vai veikt abortu vai ne, mēs samazinām šo laiku, kurā grūtniecības pārtraukšanas operāciju var veikt bez lielākiem riskiem.

Svarīgākais