Pēdējos piecus gadus pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis visbiežāk bijis asinsrites slimības vai ļaundabīgs audzējs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra publiskotais gada pārskats par iedzīvotāju veselību.
Salīdzinot ar 2009.gadu un 2010.gadu, pirmreizējās invaliditātes gadījumu skaits 2011.gadā ir samazinājies, tomēr tendences to cēloņos saglabājas ļoti līdzīgas. Pērn kopā reģistrēti vairāk nekā 14 500 pirmreizēji pieaugušo invaliditātes gadījumi, 2010.gadā - gandrīz 16 000, bet 2009.gadā - vairāk nekā 14 600. Visus šos gadus apmēram 3000 gadījumu cēlonis bijis asinsrites slimības un tikpat daudz gadījumos arī ļaundabīgie audzēji.
Kā galvenos pirmreizējās invaliditātes cēloņus SPKC min arī ievainojums, saindēšanos un citas ārējās iedarbes sekas, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, psihiskus un uzvedības traucējumus.
Visvairāk pieaugušos iedzīvotājus invaliditāte skārusi vecumā no 40 līdz 59 gadiem, šajā vecuma grupā tā noteikta apmēram 7000 cilvēku. Pēc 60 gadiem tā skārusi 5600 iedzīvotāju, bet vecumā no 18 līdz 39 gadiem - vairāk nekā pusotru tūkstoti iedzīvotāju.
Iedzīvotāju veselības gada pārskatā teikts, ka pirmreizējās invaliditātes galvenie cēloņi bērniem 2011.gadā bijuši psihiski un uzvedības traucējumi, iedzimtas veselības problēmas un nervu sistēmas slimības. Pērn invaliditāte noteikta 1005 bērniem, vairāk nekā puse no viņiem bijusi vecumā līdz sešiem gadiem.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājs Andris Zīverts aģentūrai LETA pastāstīja, ka oktobra beigās Latvijā 1.gupas invaliditāte bija noteikta 19 500 cilvēkiem, 2.grupas invaliditāte - 72 000. Par personām, kurām noteikta 3.grupas invaliditāte, viņš konkrētus datus vēl nevarēja pateikt, jo tie vēl tiek aprēķināti.
Zināms, ka uz 2011.gada 31.decembri Latvijā bija 150 000 personu ar invaliditāti.