Vai ģimenes ārsti izies uz kara takas?

© Scanpix/Reuters

Neapmierināti ar Veselības ministrijas lēmumu virzīt valdībai apstiprināšanai nepārdomātus grozījumus veselības aprūpes finansēšanas kārtībā, ģimenes ārsti pieļāvuma formā izsakās par veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) demisiju.

«Mēs nevēlamies tukši un populistiski runāt par demisiju, taču mums nav pieņemams veids, kā veselības ministre virza šos jautājumus apstiprināšanai. Vispirms – tas notiek gada beigās un jaunajiem kritērijiem jāsāk darboties jau no pirmā janvāra. Otrkārt, tā, mūsuprāt, ir ciniska problēmas risināšanas metode – pateikt, ka slimnīcās hroniski pacienti izmaksā dārgi, izmaksas jāsamazina. Kas to darīs? Ā, ģimenes ārsti. Taču papildu finansējuma nav,» Neatkarīgajai saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs, ģimenes ārsts Pauls Princis.

Neapmierināti ar jaunajiem grozījumiem ir arī lauku ģimenes ārsti, kuru asociācijas vadītāja Līga Kozlovska šo situāciju pieklājīgā vārdā sauc: «Maigi sakot, tas ir nepārdomāti.» Savukārt pacientu domas dalās. Organizācijas Sustento veselības jomas eksperte Iveta Neimane norāda, ka kvalitātes kritēriju noteikšana ģimenes ārstiem ir tikai normāla.

Slikti, ir jāmaina

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumu grozījumus, kuros iekļauti jauni ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji, aizstājot līdzšinējo darbības novērtēšanas sistēmu. VM skaidro, ka tajos plānots papildus līdzšinējiem izpildes kritērijiem iekļaut rādītājus, kas saistās ar hronisko pacientu veselības aprūpi, vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu un uzlabot ģimenes ārsta komandas pieejamību pacientiem, mazinot nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaitu.

Veselības ministre uzskata, ka ģimenes ārstu darbam, par kuru tiek samaksāts no nodokļu maksātāju naudas, ir jāatbilst objektīviem kvalitātes kritērijiem. Kopējā primārās veselības aprūpes izvērtējumā starptautiski Latvija ir zemu, tādēļ ir lietas, kuras var izdarīt vairāk, labāk un kvalitatīvāk bez milzīgiem papildu līdzekļiem. VM Neatkarīgajai apliecina, ka papildu nauda šo jauno prasību izpildei ģimenes ārstiem nākamgad netiek plānota, taču nekas arī netiekot atņemts vai samazināts. Atsevišķās situācijās, piemēram, ja ģimenes ārsts nodarbinās otru māsu savā prakse, nauda būšot papildus. Galvenais šo izmaiņu mērķis, lai pacienti mazāk nonāktu slimnīcā, kur aprūpe izmaksā daudz dārgāk, lai hroniskie gūtu pienācīgu aprūpi.

Uz kā rēķina?

«Svarīgākais iebildums tomēr pagaidām nav ņemts vērā,» arī pēc pārrunām ar VM un pašu ministri saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis, «nav saprasts galvenais – kāpēc mēs vispār iebilstam un pret ko? Mēs nekādā veidā neesam pret kvalitāti, taču ģimenes ārstiem uzliek virkni jaunu funkciju, kuras tikai daļēji saistītas ar kvalitāti.» Tāpat jauno prasību izpildei netiek paredzēts papildu finansējums – jau tagad par daudziem darbiem, kurus veic ģimenes ārsti, netiek samaksāts. Kā piemēru ārsts min pieaugušu cilvēku profilaksi – par to valsts nemaksā, tāpat nemaksā par medicīnas māsas mājas vizīti, ja vien tā nav mājas aprūpe, par bērna mājas aprūpi savukārt maksā nelielu daļu no tā, ko šis pakalpojums izmaksā.

Ģimenes ārsta kapitācijas nauda jeb bāzes finansējums pēdējos trīs gados ir samazināts par desmit procentiem, un pašlaik 6,55 procenti no ārstniecības budžeta tiek maksāti ģimenes ārstam kapitācijas naudā, taču, pēc P. Prinča teiktā, nākamgad varētu šo sasaisti ar budžetu mainīt, tāpēc ģimenes ārsti nav droši, ka būs kāds pamatfinansējums. «Uz kā rēķina panākt šo kvalitāti? Daudzas prakses ir nodrošinātas iztikas minimuma līmenī. Saka: jā, daudzi pacienti gadā reizi pat neatnāk, bet ģimenes ārsts saņem naudu par to. Taču šī samaksa nenosedz pilnībā visu, ja vien ģimenes ārsts necenšas taupīt, ierobežot izdevumus,» skaidro P. Princis. Ja ģimenes ārstam kā obligāts nosacījums ir uzmeklēt pacientus, kuri izsauc ātro palīdzību vai nevakcinējas, tas arī prasa izdevumus – kaut vai telefonsarunai, nerunājot par to, ka lauku apvidos pie šiem pacientiem būs jābrauc. «Kāpēc finansējuma palielināšanu veselības aprūpei var atlikt uz gadu, diviem, bet kvalitātes kritērijus, kuriem papildu naudas nebūs, jāievieš jau pēc mēneša? Ja jau mums krīze ir pasludināta kā beigusies, kāpēc Eiropas līmeņa veselības aprūpes nodrošināšanai vai vismaz ceļam uz to papildus naudas nav?» jautā ģimenes ārstu priekšstāvis. Par VM argumentu, ka šādi kritēriji nepieciešami, lai «cilvēkus mazāk stacionētu slimnīcās» un ka aprūpe slimnīcās ir daudz dārgāka nekā pie ģimenes ārsta un beigu beigās – izdevumi ir jāsamazina, ģimenes ārsts saka: tas ir cinisms. «Ja tā var skatīt reformas veselības aprūpē – nevis no pacientu interesēm, bet no tā – kas lētāk izmaksā, to citādi nevar nosaukt,» spriež P. Princis, «kvalitāte ir jāuzlabo, bet – vai to var panākt, samazinot izmaksas? Es teikšu tā: tas parāda, kādā vērtē Latvijā ir cilvēks.»

Kā dzīvo laukos

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska piekrīt kolēģim un norāda, ka uz VM aizceļojusi jau trešā vēstule. «Kvalitātes prasības ir normāla prakse, taču mums rodas iespaids, ka šīs rakstījis kāds, kas, maigi izsakoties, nesaprot, kāds ir ģimenes ārsta darbs un īpaši – kā dzīvo cilvēki laukos,» saka ģimenes ārste. Ārstam diennakts laikā būs jāsazinās ar pacientu, pie kura bijusi ātrā palīdzība, taču virknei cilvēku laukos nav saziņas līdzekļu, viņi dzīvo citās adresēs, dārza mājiņās, turklāt ģimenes ārstam mājas vizīti neapmaksā. «Ļoti žēl, ka, diskutējot par šiem jautājumiem, tiek sanaidoti nozaru speciālisti, akmens tiek mētāts no dārza dārziņā. Kvalitātes kritēriji jāievēro arvien vairāk, bet ārstiem paliek arvien mazāk finansējuma. Lauku praksēm katru gadu tas samazinās, jo arī pacientu skaits sarūk, aizbrauc no Latvijas, bet palikušo veselības situāciju tas neuzlabo,» tā L. Kozlovska.

Ģimenes ārstiem galvenais esot panākt saprašanos, tāpēc P. Princis nenoliedz, ka ministres demisijas pieprasīšana ir veids, kā iespējams pievērst uzmanību sasāpējušām problēmām, kuras neskar tikai pašus ģimenes ārstus, bet arī pacientus. Par to, vai idejai sekos konkrēta rīcība, ģimenes ārsti lems šonedēļ asociācijas sēdē.

Kritērijiem jābūt

Iveta Neimane no Sustento savukārt ir pārliecināta, ka jauni kvalitātes kritēriji ir jāievieš, un tāpēc nav saprotama ģimenes ārstu neapmierinātība. «Mēs ceram, ka Ģimenes ārstu asociācijas nav pret kvalitātes novērtējumu ģimenes ārstu praksēs, jo tad tas radītu bažas cilvēkos par to pakalpojumu, ko viņi saņem, apmeklējot ģimenes ārstu,» saka I. Neimane, «mums par lielu prieku ietverti arī tādi kvalitātes kritēriji kā savlaicīga vēža diagnostika, pacienta aprūpe pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas un citi. Uzskatām, ka būtu jāievieš minimālie kvalitātes kritēriji katrai ģimenes ārstu praksei, kuru neizpildīšanas gadījumā praksi varētu vienkārši slēgt.» Tostarp pacientu organizācijas nepārprotami iestājas par veselības aprūpes budžeta palielināšanu, piemēram, izdevumiem kompensējamiem medikamentiem.

***

UZZIŅAI

Kādus kvalitātes kritērijus* piedāvā ieviest Veselības ministrija?

Akūtiem pacientiem ģimenes ārsta pieejamību jānodrošina tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ārsta praksē – neatkarīgi no akūto pacientu pieņemšanas laika beigām

Gadījumos, kad ģimenes ārsts saņems informāciju par neatliekamās palīdzības brigādes izsaukumu pie sava praksē reģistrēta pacienta, kurš izsaukuma rezultātā nav ievietots slimnīcā, – nākamās darba dienas laikā ārstam būs jāsazinās ar pacientu un jāvienojas par turpmāko ārstēšanu

Praksēs, kurās reģistrēti vairāk nekā 1800 pacientu, veselības aprūpi nodrošinās arī otra māsa un prakse būs atvērta ilgāku laiku

* Publicēti atsevišķi no tiem

Avots: Veselības ministrija

Svarīgākais