Pacientu iemaksu palielināšana līdz apmēriem, ka ārstēšanās lielai daļai cilvēku vairs nav pa kabatai, novedusi pie tā, ka arvien biežāk tiek ielaistas nopietnas slimības, bet slimnīcās, kurās vēl nesen zvanīja trauksmes zvanus par nepietiekamo finansējumu, bažījas, vai spēs apgūt arī to naudu, ko valstij izdevies rast – pacienti, zinot, cik daudz būs jāpiemaksā it kā valsts apmaksātam pakalpojumam, nenāk.
Slimnīcu biedrība iesaka jau šogad pacientu iemaksas mazināt, taču Veselības ministrijā (VM) atrunājas, ka agrāk par nākamo gadu risinājuma nebūs.
VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis sacīja, ka to varot izdarīt tikai no 1. janvāra. Viņš arī apšaubīja, ka šogad valsts piešķirtā nauda slimnīcām varētu palikt pāri. Ministrijas pārstāvis atgādināja, ka slimnīcām iepriekšējos mēnešos ir lielas pārstrādes un parādi, kas šādā veidā tikšot nosegti.
Tikmēr absurdā kārtība veselības aprūpes sistēmā turpinās. Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs vakar Saeimas Veselības apakškomisijas sēdē sacīja, ka viņam zināmi vismaz trīs gadījumi, kad cilvēkiem reģionālajās slimnīcās veikta kājas amputācija tikai tādēļ, ka pacienti slimību bija ielaiduši, nespējot veikt maksājumus, kas būtu jāveic par ārstēšanos slimnīcā, tādēļ izvēlējušies neārstēties. Arī pašu veselības nozares pārvaldītāju dati liecina: kopš pacientu iemaksu paaugstināšanas cilvēku skaits, kas ārstējas, samazinās. Tā kā diezin vai esot ievērojami uzlabojusies cilvēku veselība, šādu tendenci diezgan droši varot skaidrot tieši ar maksājumu pieaugumu.
Veselības norēķinu centra Veselības aprūpes pakalpojumu departamenta vadītājs Atis Mārtiņsons informēja, ka primārajā aprūpē, salīdzinot ar 2008. gadu, apmeklētāju skaits samazinājies par 3%, sekundārajā par 8%. Bet hospitalizētu pacientu skaits ir sarucis par 40%, liecinot dati par šā gada un pērno septembri. Mazāk tiek veikti arī izmeklējumi. Piemēram, rentgenoloģijā par 43%, ar datortomogrāfu - par 20% mazāk, endoskopijā - par 16%. Laboratoriskos izmeklējumus pacienti veic par trešdaļu mazāk.
Situāciju turklāt apgrūtina tas, ka veselības nozares pārvaldē nevar dot viennozīmīgu informāciju, kādus pakalpojumus par valsts piešķirtajām kvotām slimnīcas var sniegt un vai drīkst par valsts līdzekļiem veikt arī plānveida palīdzību vai tikai neatliekamo. J. Kalējs stāstīja, ka Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš sacījis, ka slimnīcas drīkst sniegt tikai neatliekamo palīdzību, savukārt vakar A. Mārtiņsons jau apgalvoja pretējo.
Informācijas trūkuma dēļ iespēju ārstēties, nemaksājot pacienta iemaksas, maz izmanto arī trūcīgās personas. No šoruden piešķirtajiem astoņiem miljoniem latu tā sauktās drošības spilvena naudas oktobrī bija izmantoti tikai 100 000 latu. "Šī programma ļoti lēni attīstās, jo pašvaldību sociālie darbinieki pat nezina, ka tāda ir," sacīja J. Bundulis. Taču esot svarīgi, lai piešķirtos līdzekļus izmantotu pēc iespējas vairāk, kamēr tie pieejami, jo uz nākamo gadu tos pārcelt, visticamāk, nevarēšot. Jāatgādina, ka divus miljonus no Pasaules bankas sociālās drošības spilvena naudas atvēlēja, lai trūcīgo personu vietā segtu kompensējamo zāļu līdzmaksājumus, bet sešus miljonus, lai segtu pacienta iemaksas. Tas nozīmē, ka no trūcīgajām personām ārstniecības iestādēs nav jāiekasē pacienta iemaksa, līdzmaksājums par operāciju zālē veiktām ķirurģiskajām operācijām un nav jāpieprasa samaksa par "slimnīcas viesnīcas" pakalpojumiem, saņemot dienas stacionāra pakalpojumus. Savukārt kompensējamo medikamentu līdzmaksājuma izmaksas tiek segtas, ja trūcīgā persona jau būs samaksājusi 12,5 latus laika periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim.