Medicīnas iestādēs apjukums ar endoprotezēšanu

© f64

Medicīnas iestādes locītavu slimniekiem operācijas veikt varot, bet nezina, vai drīkst Kārtējā nesakārtotība atklājusies veselības aprūpē, jo nav īstas skaidrības, kurš, kādos gadījumos un vai var veikt locītavu endoprotezēšanas operācijas.

Līgums par konkrēto pakalpojumu no novembra parakstīts tikai ar divām ārstniecības iestādēm – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu (TOS) un Rīgas 2. slimnīcu. Līdz šā gada jūlijam bija 12 šādas slimnīcas – Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Madonā, Ventspilī un citur. Taču tagad, par pārsteigumu daudzām ārstniecības iestādēm, nākusi ziņa, ka to varot darīt arī pārējās slimnīcas. Tiesa, arī par to nevienam īstas pārliecības nav.

Slimnīcu pārstāvji gan atzīst, ka, veicot šīs operācijas, pat varētu iekļauties līdz gada beigām piešķirtajās kvotās, jo šobrīd dažādu absurdu iemeslu dēļ pat izveidojusies situācija, ka naudu iztērēt nevar, lai gan rindā uz operācijām joprojām gaida daudzi tūkstoši kaulu slimnieku, kā arī pacienti, kam vajadzīga citāda plānveida palīdzība stacionāros. Slimnīcas nespējot apgūt valsts finansējumu, jo slimnīcām samaksātā summa par noteiktu pakalpojumu ir niecīga – šogad tā vairākkārt samazināta, bet pacientu iemaksas ir pārāk augtas, lai visi, kam to vajag, būtu gatavi ārstēties. Tāpēc iespējas sniegt papildu pakalpojumus tikai nāktu par labu.

Pārsteidz ar ziņām

Diskusijas par šo jautājumu sākās arī otrdien Saeimā Veselības apakškomisijā, kad Gundars Daudze, kurš joprojām praktizē Ventspils slimnīcā, vaicāja Veselības norēķinu centra pārstāvim Atim Mārtiņsonam, kāpēc slimnīcās, kas to darījušas līdz šim, nevarētu veikt endoprotezēšanas operācijas, – šobrīd ārsti, kas tās gadiem veikuši, to nedara, lai gan varētu. Uz to A. Mārtiņsons atbildēja, ka to darīt tomēr drīkst. Liels izbrīns par to bija Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājām Jevgēnijam Kalējam. "Mums tā ir pirmā dzirdēšana," viņš sacīja. Ārstniecības iestādēm skaidri un gaiši ticis norādīts, ka stacionāro plānveida palīdzību, tai skaitā endoprotezēšanas operācijas, veikt nevar. Tiesa, atkārtoti atbildi uz jautājumu, vai tiešām tāda iespēja ir, Veselības norēķinu centrā gan vakardienas laikā Neatkarīgajai tā arī nesniedza.

Jāatgādina, ka situācija ar endoprotezēšanu strauji mainījās jūlijā, ka finansējuma trūkuma dēļ šīs operācijas pārtrauca pavisam, izņemot steidzamos gadījumos, ko apstiprinājis ārstu konsilijs. Pēc tam tomēr nolēma atjaunot arī plānveida operāciju rindu, paredzot, ka izdevumus valsts ar pacientu dalīs uz pusēm, un novembrī tam piešķīra arī naudu – 400 000 latu, no kuriem 280 000 latu paredzēti operāciju veikšanai TOS, bet 120 000 latu Rīgas 2. slimnīcai. Kopumā plānots izoperēt 265 slimniekus. Sākotnēji turklāt bija paredzēts, ka līgumu slēgs tikai ar TOS, taču tika aplēsts, ka gada pēdējos mēnešos slimnīca viena pati netiks galā ar paredzēto darba apjomu.

Nezina, vai pārreģistrēt

Daudzi cilvēki gan joprojām reģistrēti rindā tajās slimnīcās, kur endoprotezēšanu vairs neapmaksā. Šiem pacientiem vajadzētu pārreģistrēties rindā uz kādu no minētajām divām ārstniecības iestādēm galvaspilsētā, taču situāciju apgrūtina neskaidrības. Madonas slimnīcas vadītājs Bruno Kokars Neatkarīgajai stāstīja, ka rindā, lai veiktu operācijas šajā slimnīcā, gaidot 500 cilvēku, kuriem ārsti būtu gatavi palīdzēt. Neatliekamās operācijas Madonā gan veicot arī endoprotezēšanā. Lai to varētu darīt, slimnīcas vadītājs rakstījis vēstuli Veselības ministrijai, norādot, ka tie ir akūti pacienti un, tā kā neatliekamās palīdzības sniegšanai nauda ir piešķirta, šīs operācijas joprojām ir gatava veikt arī Madonas slimnīca, un tas arī tika atļauts.

Bet pārsteigties ar plānveida pacientu atdošanu abām minētajām galvaspilsētas slimnīcām ārstniecības iestādes negrib – ja nu tomēr izrādīsies, ka operācijas veikt var. "Tā jau ir arī cīņa par naudu," neslēpa B. Kokars, norādot, kura slimnīca operācijas veic, tai arī tiek valsts finansējums. Situāciju tā jau iedragājusi nesenā neziņa ar finansējumu slimnīcām kopumā. "Visu laiku netika nekas darīts, naudas nebija, un viss tika nobremzēts," sacīja slimnīcas vadītājs, bet tagad cilvēkus pierunāt, lai līdz gada beigām viņi atnāktu ārstēties, tik vienkārši vairs nevarot.

Latvijā

Jaunmoku pils, viena no Latvijas kultūrvēsturiskajām pērlēm, ir atguvusi savu izteiksmīgo ķieģeļsarkano mirdzumu. Pēc septiņus mēnešus ilgušajiem fasādes atjaunošanas darbiem, pils ir apskatāma apmeklētājiem visā tās greznībā, informē Jaunmoku pils.

Svarīgākais