Karstajā dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests aicina iedzīvotājus pasargāt pašiem sevi un savus tuviniekus no iespējamiem veselības sarežģījumiem karstuma ietekmes rezultātā.
Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25 - 30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.
NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:
• Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni;
• Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;
• Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
• Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem;
• Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
• Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem - viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Raugieties, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus mašīnā. Uzmaniet, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par ''siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties - nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
Izvairieties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā speciālisti iesaka plānot savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturēties atklātā saulē īpaši laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00);
Ja tomēr jādodas ārā, galvā vajadzētu likt cepuri vai siet lakatu un mugurā vilkt gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, atrodoties uz ielas atrasties vairāk ēnas pusē.
Bez tam paņemt līdzi pietiekamu daudzumu ūdens un palielinot izdzertā šķidruma daudzumu un lietot to pirms Jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Censties nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju;
Lietot saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu, lai atvēsinātos, iet vēsā dušā, vannā vai norīvēties ar slapju dvieli. Noteikti vajadzētu ievērot piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!
Gadījumā, ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, vajadzētu meklēt atvēsinājumu publiskās vietās - veikalos, kafejnīcās vai citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvaniet uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 - 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti). Bet, ja parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums - zvaniet 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.