Mediķi aicina iedzīvotājus svētkos ievērot vairākus veselīgas līgošanas principus

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ievērot desmit veselīgas līgošanas principus, lai svētki būtu izdevušies un nebūtu jāmeklē ārsta palīdzība.

Mediķi norāda, ka regulāri jāmazgā rokas un jāraugās, lai to darītu arī bērni. Tāpat jāievēro personīgā higiēna, jāmazgā rokas pirms ēdiena sagatavošanas un ēšanas, un it īpaši pēc tualetes apmeklējuma. Personīgo higiēnu jāievēro arī tad, ja svētki tiek svinēti vietā, kur ūdens pieejamība ir ierobežota. Vislabāk rokas mazgāt ar ziepēm, zem tekoša ūdens, bet, ja šādas iespējas nav, roku tīrīšanai var izmantot arī dezinfekcijas līdzekļus vai mitrās salvetes.

Tāpat centra speciālisti atgādina, ka uzturā nevajadzētu lietot pārtikas produktus, kam slikta smarža un garša. Nekvalitatīvs, ilgi stāvējis nepilnvērtīgi pagatavots vai ar nemazgātām rokām pagatavots ēdiens rada risku inficēties ar dažādu infekcijas slimību ierosinātājiem, un cilvēks var saslimt ar salmonelozi, trihinelozi, A hepatītu u.c. slimībām, uzsver SPKC speciālisti. Pārtikas produkti, kuru uzglabāšanai, pagatavošanai un lietošanai jāpievērš īpaša uzmanība, ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti ēdieni - gatavie salāti un saldie ēdieni vai pusfabrikāti. Gatavojot gaļu un zivis, jāatceras, ka tikai kārtīgi to izcepot vai uzvārot iespējams izsargāties no saslimšanas.

SPKC arī norāda - pagatavotais cienasts jāapēd tūlīt pēc pagatavošanas. Neapēsto ēdienu jāuzglabā vēsā vietā un noslēgtos traukos, lai tas nebojātos. Produkti, piemēram, gaļas salāti ar majonēzi vai lauku torte, kas visu Jāņu nakti stāvējuši uz svētku galda, nav labākā izvēle nākamā rīta brokastīm.

Tāpat mediķi aicina pieskatīt bērnus un rūpēties par viņu drošību. Jāseko, lai bērni vieni nerotaļājas ūdens vai ugunskura tuvumā un nevarētu piekļūt degšķidrumam vai citām dzīvībai bīstamām vielām. Tāpat nedrīkst atstāt bērnu vienu pašu dzīvnieku tuvumā.

Savukārt, "ejot meklēt papardes ziedu, neaizmirsti lietot prezervatīvu", norāda SPKC. Tas palīdzēs izsargāties no nevēlamas grūtniecības un saslimšanas ar seksuāli transmisīvajām infekcijām.

SPKC speciālisti arī iesaka izvairīties no iebrišanas aizaugušās, nekoptās pļavās un krūmājos. Ērces piesūkšanās rada risku saslimt ar ērču encefalītu, Laimas slimību un ērlihiozi. Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Tādēļ bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas un tās iespējams savlaicīgi notraukt. Kā arī, atpūšoties brīvā dabā, ieteicams lietot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus, atgādina SPKC.

Lai izvairītos no traumām un negadījumiem, alkoholiskie dzērieni svētkos jālieto ar mēru. Lietojot alkoholu, nepārsniegt piecas maksimālās alkohola devas vienā alkohola lietošanas reizē. Viena alkohola deva ir apmēram 10 grami absolūtā alkohola - aptuveni 330 mililitri alus, 150 mililitri vīna vai 30 mililitri degvīna.

SPKC speciālisti arī aicina nesmēķēt. "Bet, ja nespēj atturēties no tabakas, atceries, ka ar savu ieradumu nodari kaitējumu līdzcilvēku veselībai, liekot viņiem elpot tabakas dūmus. Ja tomēr smēķē, dari to atstatus no citiem cilvēkiem," norāda SPKC.

Savukārt droši peldēties var tikai tajās peldvietās, kurās ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta. Tāpat jāatceras, ka Jāņu nakts nav piemērots laiks nakts peldēm, lēkšanai ūdenī uz galvas un savu peldētāja spēju izrādīšanai.

Speciālisti arī aicina - meklē ārsta vai citu dienestu palīdzību, tiklīdz tā nepieciešama. Palīdzību var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66 016 001, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālruni 113 vai uz vienoto ārkārtas situāciju tālruni 112, ja nepieciešama ugunsdzēsēju vai policijas palīdzība.

Latvijā

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).