Neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji vēstulē augstākajām valsts amatpersonām uzsver: 2013. gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai.
Situācija veselības aprūpes jomā nosaukta par kritisku, un, ja šāda attieksme pret veselības aprūpes finansējumu turpināsies, Latvijā vairs nebūs, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos.
«Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta,» teikts vēstulē. Vēstuli parakstījuši Jelgavas, Liepājas, Ziemeļkurzemes un Vidzemes reģionālās slimnīcas vadītāji, kā arī Kuldīgas, Tukuma, Jūrmalas, Ogres rajona, Dobeles un apkārtnes slimnīcas, Cēsu klīnikas un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadība.
Neatkarīgā jau rakstījusi: saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) plāniem tas, iespējams, tiks nodrošināts vien 2020. gadā. Slimnīcu vadītāji norāda: ņemot vērā finanšu krīzi 2009. gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un pašlaik neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti arvien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai.
«Lai nepasliktinātu sniegtās palīdzības kvalitāti, tālāka slimnīcu optimizācija vai slimnīcu efektīvāka pārvalde nav iespējama. Pašlaik slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina,» teikts vēstulē. Atalgojums mediķiem nav palielināts kopš 2009. gada krīzes, kad tas tika ievērojami samazināts. Arī veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009. gada, kad tie tika samazināti par 20 procentiem. VM gan valdībai prasīja naudu tarifa izmaiņām, lai varētu palielināt mediķu algas par 17 procentiem, taču tas netika atbalstīts.
Lai gan VM prasīja valdībai 34 miljonus latu, tā piešķīra vien septiņus miljonus latu, un slimnīcu vadītāji izsaka sašutumu par to sadali, kur slimnīcām tiek atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem akūtajiem pacientiem. «Mēs katru dienu redzam, cik patiesībā iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 latus par vienu dienu slimnīcā,» tā slimnīcu vadītāji.